Kādu muzikālo ietērpu esi izraudzījies politiskajam kabarē?
Tā kā šī ir gada balva politikā un mēs esam atvēzējušies - ne vairāk, ne mazāk - uz ko tikpat vērienīgu kā Oskaru balvas pasniegšanas ceremonija, muzikālā noformējuma veidošana ir ļoti foršs izaicinājums. Gada laikā politiķi ir sadarījuši vērienīgas lietas - arī negatīvā ziņā -, un tur jau vairs neder tikai dziesma. Vajag vismaz kādu mūzikla numuru.
Dominēs oriģināls piegājiens, vai vairāk tomēr būs aranžijas?
Muzikālais materiāls lielai daļai publikas radīs spēcīgas asociācijas ar kaut kur jau dzirdētām pasaules klases lietām, un būs arī tādas lietas, kas skanēs pilnīgi citādāk, nekā ierasts.
Kāds politiskais notikums vai personība pēdējā laikā ir tava topa augšgalā?
Man ir grūti kādu konkrētu personību nosaukt, jo ar politiku mazliet tuvāk saskāros tieši šīs izrādes kontekstā. Man bija jāuzdod sev jautājums: «Uz kuru no šīm parādībām mēs varam paskatīties pēc iespējas asprātīgāk un ar foršāku smaidu?»
Teātrī neesi jauns viesis. Ar ko tevi šī vide uzrunā kā mūziķi?
Man ir prieks, ka dziesmu spēle Tikai tā! uzrunāja ļoti daudzus. Teātris ir forma, kurā salejas kopā ļoti daudzi elementi: aktierspēle, dziedāšana, dramaturģiskā līnija, dziedāšana, deja. Tas ir tas, kas man ļoti, ļoti patīk.
Vai neuztrauc tas, ka akadēmiskās mūzikas pārstāvji varētu pakratīt pirkstu attiecībā uz tavu darbošanos salīdzinoši vieglās mūzikas žanrā?
Ar to problēmu šobrīd nav, jo gan esmu pasniedzējs Latvijas Mūzikas akadēmijā, gan vadu džeza un populārās mūzikas nodaļu J. Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā. Nesen ar brāli izdevām jaunu klasiskās mūzikas albumu, tikko nospēlējām koncertu Pianisma zvaigžņu festivālā Liepājā. Man liekas - tas ir pietiekami akadēmiski. Mūzikas pasaulē man patīk daudzveidība. Pats galvenokārt darbojos kā aranžētājs un improvizētājs, šad tad šo to saceru, bet ļoti minimāli.