Igors Šuvajevs, filozofs, profesors
P. Zvidriņš
Iedzīvotāju skaits 100 gadu laikā kopš cariskās Krievijas laikiem ir pat lielāks. Nupat, Baltijas jūras baseina valstu konferencē, runājām par Lietuvu. Viņi ir izdomājuši, kā ieinteresēt izceļotājus aizpildīt migrācijas deklarācijas. Tādējādi Lietuvā ir pasaulē augstākais emigrācijas relatīvais apjoms, parāda faktisko izbraucēju skaitu. Latvijas statistikā uzrādās tie dati, kuri aizpildīti brīvprātīgi.
M. Bahmane
Lietuvieši pie šādiem rādītājiem tika, pieņemot politisku lēmumu. Iedzīvotājiem bija jāmaksā papildu nodoklis par veselības aprūpi. Tie, kuri ilgstoši dzīvo ārzemēs, uzreiz izdeklarējās, lai nebūtu šis nodoklis jāmaksā. Šādi rīkojoties Latvijā, panāktu līdzīgu rezultātu.
I. Šuvajevs
Pašnāvību skaita ziņā Latvija ir pastāvīgo līderu topā. 2007. gadā tie ir 34,1 vīrietis uz 100 tūkst. iedzīvotāju, bet sievietes - 7,7. Vidējais vecums ir līdz 45 gadu vecumam, tātad - darbaspēka zudums. Tīrākā izšķērdība.
P. Zvidriņš
Nelaimes gadījumos pārsvarā iet bojā vīrieši. Vai tam tā ir jābūt? Kāpēc tā nav Zviedrijā vai Uzbekistānā? Te ir jautājums par uzvedību un alkohola lietošanu. Starp sievieti un vīrieti mūža ilguma atšķirība ir 10 gadi. Pēc dabiskajiem rādītājiem atšķirība ir tikai divi trīs gadi bioloģiski, pārējais ir saistīts ar mūsu pašu uzvedību, tajā skaitā ģimenē. Vīrieši biežāk slimo ar infarktu un citām kardioloģiskajām slimībām.
R. Karnīte
Cilvēki Latvijā nedomā par vairākām būtiskām problēmām, arī demogrāfiskajām. No katra indivīda rīcības arī atkarīgs kopums. Teiktu, ka tas ir ekspertu uzdevums - maksimāli skaidrot šos procesus. Latvija jau nav izņēmums sliktajos rādītājos, bet problēma ir tā, ka to negrib dzirdēt. Es to sauktu par selektīvo dzirdi, kur cilvēks vēlas dzirdēt to, kas ir ērtāk.
Vērtē klausītāji
Jānis Ūdris, rakstnieks un publicists
Kāpēc mēs neilgojamies pēc lielajām ģimenēm, kā tas bija pirmskara Latvijā? Jo šo lielo ģimeni izsūtīja uz Sibīriju, bet ģimenes vīriešus paņēma armijās. Domāju, ka psiholoģiskie zaudējumi varbūt nemaz nav izvērtēti.
Dace Matule, «Papardes zieda» ginekoloģe
Var lepoties, ka, salīdzinot ar PSRS laikiem, abortu skaits ir krietni mazāks. Kolēģi Latgalē atbild, ka abortu nav vispār. Tādēļ, ka 70% fertilā (auglīgā - aut. piez.) vecuma cilvēki no viņu iedzīvotājiem dzīvo Rīgā. 45% bērnu dzimst nelaulībā, demogrāfija ietver arī reproduktīvo veselību un partnerattiecības. Fertilais vecums sievietei ir līdz 35 gadiem. Tas nozīmē, ka tad, kad ģimene beidzot ir izveidota, bioloģiski mēs to vairs nevaram izdarīt.
Kristaps Resnais, LU filozofijas 3. kursa students
Nesen kāds krievu laikraksts minēja, ka krievvalodīgie it kā izmirstot divreiz trīsreiz ātrāk par latviešiem. Vai tas tā varētu būt? Kāds ir Latvijas stāvoklis ES kontekstā? Varbūt mēs tieši tiecamies uz to, lai optimizētu iedzīvotāju skaitu. Ja ekonomika nevar mūs «pavilkt», varbūt vajag mazāk iedzīvotāju. Vienā brīdī sasniegsim kritisko robežu, un iedzīvotāju skaits kāps.
Pēteris Leiškalns, sociālo tiesību eksperts
Ir par maz domāts par ģimenes valsts politiku. Ja skatāmies uz ģimenes valsts pabalstiem, 1993. gadā IKP īpatsvars bija 6,4%, šogad - 0,8. Bez vecāku gādības palikušo bērnu aizbildņiem uzturnauda 1995. gadā - 32 lati, tikpat cik šogad. Mūsu apstākļos ilgstoši šo teritoriju nav iespējams efektīvi apsaimniekot. Baidos, ka strādājošo grupa tik un tā būs par mazu. Var vienīgi četrkāršot bērnu skaitu uz nākamo paaudzi, lai izglābtu situāciju.