Tomēr pēdējos gados dzērājšoferu skaits spītīgi nemazinās. To neietekmē arī daudzskaitlīgās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kampaņas - dzērājšoferus acīmredzot vairs neattur sociālās reklāmas. Arī medijos ziņas par dzērājšoferu notriektiem cilvēkiem kļuvušas par ikdienu, un potenciālo noziedznieku jūtas sērojošas ģimenes vairs tik ļoti neietekmē. Ja skatās statistikā, nākas secināt, ka visefektīvākais veids tomēr bijis bargāki sodi. To atzīst arī Valsts policijas (VP) Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja vadītāja Vineta Mistre, sakot, ka dzērājšoferu skaita mazināšanos varētu veicināt tikai «būtiskas pārmaiņas».
Šā gada pirmajā pusē sodīti 1634 dzērājšoferi, bet pērn tādā pašā laika posmā - 1584. Kaut gan ir vērojams minimāls samazinājums, to nevajadzētu saistīt ar dzērājšoferu apziņas mainīšanos. Patiesībā tam ir ļoti vienkāršs izskaidrojums, ko atzīst arī V. Mistre - policisti vairāk koncentrējās uz prezidentūras pasākumu nodrošināšanu. «Tā bija šī pusgada prioritāte, un mums primāri bija jānodrošina viss, kas ar to saistīts,» norāda VP pārstāve.
Sodus izlemj tiesa
Sodi atkarīgi no autovadītāja asinīs konstatētā promiļu daudzuma. Latvijā pieļaujamais maksimālais promiļu skaits ir 0,5 promiles pieredzējušiem autovadītājiem. Sodi atkarīgi no tā, cik daudz promiles tiek pārsniegtas, un tiem ir trīs gradācijas - līdz vienai promilei, līdz pusotrai un lielāka par pusotru. Visbiežāk pieķerti šoferi, kas pārsniedz pusotru promili. Maksimālais naudas sods, ko var piespriest par šo pārkāpumu, ir 1500 eiro. Atkarībā no promiļu daudzuma tiek atņemtas tiesības. Ja šofera asinīs tiek konstatēta vairāk nekā viena promile, tad draud arī administratīvais arests līdz 10 dienām. Par to, cik bargu sodu piemērot, lemj tiesa.
Lūgums sniegt informāciju par piespriestajiem un izciestajiem sodiem gan izrādījās pārāk grūti izpildāms. Tieslietu ministrijas pārstāve Dienu sūtīja pie Tiesu administrācijas, savukārt tā dažu dienu laikā spēja atsūtīt tikai interneta vietni, no kuras teju neiespējami iegūt apkopojumu. «Tiesu administrācija neapkopo statistiku par personu aizturēšanu, izciestajiem brīvības atņemšanas sodiem, administratīvajiem arestiem vai sodu izciešanas atlikšanas iemesliem,» vēstulē īsi norādīja administrācijas pārstāvis Vjačeslavs Mitņičuks. Uz jautājumu, kas to dara, viņš tā arī neatbildēja.
Arī sabiedrības pēriens
Ar soda izciešanu īslaicīgās aizturēšanas kamerā cilvēki, protams, nelepojas. Alkometrs, uzrādot promiles, nešķiro personas ne pēc ienākumu līmeņa, ne citiem kritērijiem. Latviju šad tad pāršalc ziņas arī par sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kas braukuši dzērumā. Piemēram, pērn oktobra beigās pašreizējais Saeimas deputāts Veiko Spolītis (tobrīd Vienotība) tika pieķerts, vadot automašīnu 1,4 promiļu reibumā. Tiesa viņam piemēroja piecu diennakšu arestu, 850 eiro naudas sodu un autovadītāja tiesību atņemšanu uz diviem gadiem. Tiesā V. Spolītis atzina, ka izdarījis kļūdu. Kā iemeslu viņš nosauca «izdegšanu», jo strādājot divās darbavietās. Papildus šim sodam viņš kā jau publiska persona saņēma arī visai skaļu sabiedrības nosodījumu. V. Spolītim nācās apturēt arī darbību Vienotībā.
Dažus gadus pirms tam, 2011. gadā, liktenīgu soli spēra bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Viņš (jau pēc aiziešanas no aktīvās politikas), dodoties uz mājām no medībām Kurzemes pusē, sēdās pie stūres pamatīgā - 1,9 promiļu - reibumā. Baumoja, ka medību pasākumā esot noticis konflikts un kāds no J. Straumes medību biedriem paziņojis policijai, ka pie konkrētā automobiļa stūres atrodas iereibis cilvēks. Vēlāk arī policija apstiprināja, ka pārbaude veikta pēc kāda iedzīvotāja zvana. J. Straumem piesprieda administratīvo arestu, uz četriem gadiem atņēma autovadītāja tiesības un piemēroja 800 latu lielu naudas sodu. Tiesības deputāts atguva nākamajā nedēļā pēc tam, kad beidzās tiesas piespriestais četru gadu termiņš. Kursos nebija jāiet, nācies tikai vēlreiz nokārtot braukšanas un teorijas eksāmenus. Sarunā ar Dienu viņš atklāj, ka nemaz tik viegla dzīve bez autovadītāja apliecības nav: «Bija grūti. Pozitīvais ir tas, ka pieradu braukt ar sabiedrisko transportu. Tomēr smagi bija pārslēgties, jo biju pieradis visur paspēt, un tiesību neesamība dzīvi sarežģīja.»
J. Straume negribīgi atceras savu dzīvi izolatorā. Nekas priecīgs tas neesot. «Katrā ziņā man bija laiks pārdomāt dzīvi un izdarīt zināmus secinājumus. Pavadītās desmit diennaktis atceros ar dalītām jūtām. Tie apstākļi bija diezgan krimināli,» atzīst J. Straume.
Speciālos kursus
Personas, kurām tiesa ir konfiscējusi autovadītāju apliecību, pēc tam to var atgūt, no jauna kārtojot eksāmenus CSDD. Kā Dienai norāda autoskolas Credo direktors Maksims Rapoports, tikai retais izvēlas no jauna mācīties autoskolā, pārsvarā šīs personas izšķirsta mācību grāmatu un cenšas tikt galā pašu spēkiem. «Viņi parādās skolā tikai tādā gadījumā, ja eksāmenu paša spēkiem nokārtot neizdodas. Tādos gadījumos viņi vienkārši palūdz atsevišķas privātās nodarbības, lai atsvaidzinātu zināšanas. Tomēr tas notiek ļoti reti,» stāsta M. Rapoports, piebilstot, ka pēdējos desmit gados viņš atceras tikai vienu cilvēku, kas meklējis šāda veida konsultācijas.
Autoskolas direktors ir pārliecināts, ka valstij vajadzētu ieviest korekcijas likumā attiecībā uz tiem, kas smagu pārkāpumu dēļ ir zaudējuši tiesības. «Tādiem cilvēkiem, lai atgūtu tiesības, būtu jāiziet speciāli kursi, kas ietvertu ne tikai ceļu satiksmes noteikumus, bet arī ētiku uz ceļiem un psihologa konsultācijas. Šajos kursos vajadzētu rādīt arī sekas, kas notiek pēc avārijām, ko izraisījuši dzērājšoferi,» uzskata M. Rapoports. Turklāt, viņaprāt, šādu diskusiju būtu nepieciešams ierosināt ne tikai saistībā ar dzērājšoferiem, bet ikvienu, kurš rupji pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus. Dzīvībai bīstamas situācijas rada arī tādi, kas pārsniedz ātrumu, šķērso krustojumus pie sarkanās gaismas vai veic apdzīšanas manevru neatļautās un nepārredzamās vietās.