Kad mīļdieviņš atstāj pēc stundām

Piemīt labāka realitātes uztvere, spēja atšķirt būtisko no nebūtiskā. Raksturīgs dabiskums, spontanitāte un vienkāršība.
Var akceptēt sevi, citus un dabu, atrasties vienatnē bez nepatikas vai īgnuma. Cilvēks ir autonoms, aktīvs un orientēts uz izaugsmi.

Fundamentālie dzīves labumi tiek cienīti ar godbijību, prieku, izbrīnu.

Piemīt sabiedriskums, dziļa identificēšanās un simpātiju izjūta - cilvēks nekritizē, ir draudzīgs pret citiem.

Ir stingras morāles normas, nav hroniskas nedrošības izjūtas attiecībā uz pareizā un nepareizā atšķirību.

Humors ir filozofisks, nevis naidīgs.
*Pēc Ā. Maslova pētījumiem par vesela cilvēka iezīmēm

Antropozofija ir garīga kustība, kuru XX gadsimta sākumā izveidoja austriešu filozofs Rūdolfs Šteiners. Tās pamatmērķis ir atjaunot, pilnveidot un piepildīt ar patiesi garīgu saturu faktiski visas cilvēka dzīves sfēras. Šteiners antropozofiju veidojis kā gara zinātni, ar kuras palīdzību cilvēks var pieredzēt garīgo spēku darbību sevī, dabā, pasaulē un kosmosā. Tā māca izzināt garīgo spēku un garīgo būtņu, arī mūsu pašu, esamību un darbību un apgūto praktiski izmantot ikdienas dzīvē. Antropozofijas medicīnu praktizē vairāk nekā 70 pasaules valstīs.