Drīzumā šī izaugsme varētu ne tikai apstāties, bet noslīdēt līdz nullei. Izskanējis, ka Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor iecerējis aizliegt ievest ziedus un citu augu produkciju no vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. To vidū ir arī Latvija. Iezīmēti pat konkrēti termiņi, proti, vēstuli par aizliegumu valstis varētu saņemt jau šonedēļ.
Dienestu neapmierina tas, ka vairākas valstis sertificē Nīderlandes produkciju, kaut gan teju visā tās teritorijā valdot karantīna. Neesot skaidrs, kuru produktu, piemēram, Latvija eksportē, kuru reeksportē no karantīnas zonas. Tiesa, Eiropā to uztver tikai kā ieganstu. Krievija mēdzot izvirzīt ārkārtīgi stingrus fitosanitāros noteikumus, lai no tirgus izslēgtu konkurentus.
Pārbauda pēc noteikumiem
Krievijai ir visai viegli norādīt uz pārkāpumiem saistībā ar karantīnu. Tie augu karantīnas organismi, kas ir iekļauti Krievijas sarakstā, Eiropas Savienības valstu sarakstos mēdz nebūt. Tomēr jebkurā gadījumā uzņēmumam nav nemaz tik viegli nosūtīt ziedus vai stādus, kas neatbilst kādas valsts prasībām. «Izsniedzot fitosanitāro sertifikātu eksportam vai reeksportam mūsu uzņēmējiem, kas tālāk nodarbojas ar šo preču nogādāšanu uz Krieviju, mēs veicam pārbaudes, balstoties uz tās valsts noteikumiem, uz kurieni iet šī krava,» Dienai skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve Dace Ūdre.
Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš Zemkopības ministrijas statistiku par eksporta apjomiem vērtē piesardzīgi. «Tā ir tikai statistika. Realitāte ir tāda, ka tomēr liela daļa no šiem augiem ir reeksports. Stādu audzētāji jau trīs gadus uz Krieviju nevar legāli eksportēt, jo nav atbilstoši lielvalsts prasībām sertificētu audzētavu. Patlaban tāda ir tikai vienam uzņēmumam. Protams, bez šīs sertifikācijas pastāv dažādas citas metodes, kā stādus nogādāt Krievijā. Un zinu, ka šad tad mūsu stādu audzētāji to arī izmanto,» atklāj A. Vītoliņš, tomēr reizē arī atzīst, ka tieši stingrās sertifikācijas prasības ir tās, kas daudzus uzņēmumus attur «uz Krievijas pusi pat paskatīties». Tomēr pie vainas ir ne tikai striktās prasības. Stādu audzētāji Krieviju raksturo kā absolūti neprognozējamu tirgu. Arī līdz sertifikācijas ieviešanai eksports bijis ļoti neregulārs. «Bez jebkāda iepriekšēja brīdinājuma eksportēto kravu Krievija mēdza vienkārši apturēt. Arī maksājumi tika veikti ļoti neregulāri, bieži notika tā saucamās uzmešanas shēmas - pasūta divas reizes un samaksā, trešajā reizē pasūta ļoti daudz, bet nesamaksā,» Krievijas tirgu raksturo A. Vītoliņš.
Vienīgā stādu audzētava Latvijā, kas patlaban atbilst Krievijas noteiktajām prasībām, ir zemnieku saimniecība Ķikši. Tās pārstāvis Matīss Markovs atzīst, ka šādu pavērsienu nekādi nevarētu nosaukt par pozitīvu. Ķikši uz Krieviju eksportē 80% savas produkcijas. Vēl pirms gadiem uz turieni tika sūtīti teju visi stādi. M. Markovs gan nemācēja precīzi nosaukt, cik lieli varētu būt kopējie zaudējumi, ja liegums realizēsies. «Mēs kam tādam nebijām gatavojušies,» saka Ķikšu pārstāvis.
Nesaprot arī Nīderlandē
Nīderlandes valdība nedēļas sākumā paziņoja, ka tā iepriekš nebija informēta nedz par problēmām ar ziediem, nedz arī aizliegumu. Līdzīgi kā visā Eiropas Savienībā (ES), arī pašā Nīderlandē to uzskata par politisku lēmumu. Jau pēc tam, kad ES jūnijā paplašināja sankcijas, arvien intensīvāk pienāca ziņas, ka Krievijas atbildes sankcijas varēt ietvert tik populāru Eiropas eksperta produktu kā ziedi.
Kā raksta ziņu aģentūra Reuters, jau pagājušajā mēnesī Rosseļhoznadzor vadītāja palīgs Aleksejs Aleksejenko intervijā sacījis, ka «daudzas citas valstis labprāt reģionu nodrošinātu ar ziediem, un embargo gadījumā mēs lēnām spētu atgūties».
Zem oficiāliem saukļiem par karantīnu Nīderlandes ziedos iespējamais aizliegums varētu tikt attiecināts arī uz Vāciju, Čehiju, Slovākiju, Itāliju, Poliju, Lietuvu un arī Latviju. Krievija pārmet, ka šīs valstis sertificē Nīderlandē audzētos ziedus par spīti karantīnas riskiem.
Kaut gan šis ir nopietnākais līdz šim saņemtais Krievijas brīdinājums Nīderlandes ziedu industrijai, tas nebūt nav vienīgais. Izdevums Business Insider rakstīja, ka jau 2013. gada nogalē Krievija gatavojās aizliegt tulpes no Nīderlandes. Arī tad oficiāli tika nosaukti līdzīgi iemesli, apšaubot ziedu kvalitāti. Vēl kādu laiku pirms tam Krievija kritizēja Nīderlandes piena produkciju.
Īpašs saspīlējums starp abām valstīm valda jau no 2013. gada. Konflikts aizsākās ar Greenpeace aktīvistu arestu Krievijā. Organizācijas pārstāvji, kas kuģoja ar Nīderlandes karogu Pečoras jūrā, centās nokļūt uz Gazprom neftj šelf naftas ieguves platformas, lai tur sarīkotu protesta akciju pret naftas ieguvi Arktikā. Krievijas robežsargi viņus aizturēja. Hāgā Nīderlandes tiesībsargājošo iestāžu darbinieki nepamatoti aizturēja kādu Krievijas diplomātu, vēlāk kādā vakarā Maskavā tika piekauts Nīderlandes diplomāts. Pēdējais un traģiskākais notikums, kas tiek uzskatīts par šo attiecību saspīlējuma kulimināciju, bija tieši pirms gada notriektā Malaizijas lidmašīna, kurā atradās arī Nīderlandes pilsoņi. Raķete tika izšauta no Krievijas piegādāta zenītraķešu kompleksa. Šīs traģēdijas dēļ vairākas valstis jau ierosinājušas veidot starptautisko tribunālu.