Meitiņas Angelina un Milēna gājušas bērnudārzā, mēnesī par katru bērnu bijis jāmaksā 28 lati, šogad summa vēl paaugstināta līdz Ls 1,60 dienā. Jāmaksā komunālie maksājumi. Tatjana pēc smagas operācijas un darba zaudējuma nevarējusi meitai palīdzēt, bet znotam vairāk interesējis alkohols. Olga izlēmusi doties uz Angliju.
Šobrīd jaunā sieviete uzkopj viesnīcu numurus. Dienā jāiztīra 18 numuru. Darbs esot ļoti smags. Tatjana brīnoties par savu meitu, jo viņai izdodoties normu pat pārspēt. Viņa zina, ka meita ļoti pārdzīvo šķiršanos no saviem bērniem. Pirmās nedēļas un mēnešus katru vakaru pavadījusi asarās. Skumušas arī mazās. Angelina šogad jau sākusi apmeklēt skolu.
Tatjanai ir 47 gadi, šovasar viņa kļuvusi atraitne, tādēļ mazās jāpieskata vienai. Kad Diena viesojas viņu Kalnciema dzīvoklī, meitenes ir kustīgas kā ūdenszāles. Vecmāmiņa atzīst, ka pēc Olgas aizbraukšanas mazmeitu uzvedība mainījusies - bijis grūti viņas savaldīt. Tatjana pieļauj, ka tas ir bērnu iekšējais protests, lai arī raudājušas neesot. Abas māsiņas ir ļoti sabiedriskas, patīkot ciemiņi. Angelina vēlas parādīt savu mobilo tālruni. Pirkstiņi katalogā veikli atrod ierakstus - mamma, tētis.
Angelina ir neparasts bērns, jo piedzimstot viņai konstatētas trīs nieres. Atliekot nedaudz apaukstēties, kad jāpaliek mājās. Nācies vairākus mēnešus kavēt sagatavošanos skolai. Abas ar vecmāmiņu mājās mācījušās burtus (Angelina mācās Kalnciema vidusskolā latviešu plūsmā), tikai, kad sākusies skola, uzzinājušas, ka jāprot jau lasīt. Bērnam bijis grūti pieņemt, ka mācīšanās ir darbs. Tagad, kad lasīto sākusi saprast, vakaros nevar aiziet gulēt, tikai lasa un lasa.
Ar mammu Olgu sākumā sazinājušās pa tālruni, tā aizgājis daudz naudas, tagad iegādāts dators, ir skaips un iespēja citai citu redzēt. Angelina un Milēna rāda savus neskaitāmos zīmējumus, kurus nolēmušas rādīt mammai, kad atkal satiksies. Tur attēlots gan eņģelis ar acenēm - tā vecmāmiņa, gan zīmējums, kur visa ģimene kopā.
Olga pirmo reizi ciemos uz Latviju atbraukusi tikai jūlijā. Atzinusies, ka ļoti negribas aizbraukt, labprāt strādātu un pelnītu šeit. Viņa nevēlas, ka bērni skolā ietu Anglijā, jo neapmierinot turienes izglītības līmenis. Tatjana bijusi neizpratnē, ja pie mums ir laba izglītības sistēma un gudri cilvēki, kāpēc tur ir attīstīta valsts un pie mums tā. Viņa uzskaita, kādi Kalnciemā slēgti uzņēmumi - ķieģeļu rūpnīca, kur agrāk pati strādājusi, pārtraukta stikla pakešu logu izgatavošana, šūšanas uzņēmumā jau puse darbinieku atlaisti. Atlikuši vien veikali un izglītības iestādes.
Mazajām meitenēm mammu tik drīz neredzēt, bet uz atvadām Milēna atzīstas, ka vēlas, lai mamma atbrauc, bet Angelina ilgojas pēc tēta, kas solījis brīvdienās viņas kaut kur aizvest.