Policija lapu dedzināšanu traktē kā atkritumu apsaimiekošanas noteikumu pārkāpumu. Piemēram, Rīgā šogad līdz oktobra beigām par šo noteikumu pārkāpumu tika sastādīti vairāk nekā 100 protokolu. Tomēr šis skaitlis daudz neko neizsaka, jo tikpat labi protokoli var būt sastādīti par citiem atkritumu apsaimniekošanas pārkāpumiem un ar lapu dedzināšanu tiem nav nekāda sakara.
Jāpiesaka pa tālruni
Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Inese Krieviņa Dienai uzsver, ka dedzināt koku lapas Rīgā ir aizliegts. «Privātajā teritorijā kritušās koku lapas ir atļauts ievietot sadzīves atkritumu tvertnē, kompostēt vai izvest pašvaldības organizētajās lapu savākšanas talkās,» viņa skaidro. Līdzīgi ir arī ar parkiem un kapiem, atšķirība gan ir tā, ka tur savāktās lapas atkritumu tvertnēs mest nedrīkst.
Aizliegts lapas dedzināt ir arī Jūrmalas pašvaldībā. Domes pārstāve Elita Cepurīte Dienai norāda, ka lapu dedzināšana ir viens no nozīmīgiem piesārņojuma avotiem, «tāpēc lapu dedzināšana pilsētā nav vēlama un efektīva, it īpaši mitrā laikā, jo tās ilgstoši gruzd».
Pašvaldības saistošie noteikumi nosaka, ka namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem jānodrošina lapu, zaru, nopļautās zāles un nezāļu nogādāšana izgāztuvē vai kompostēšana. Bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas ir arī koku lapas, var kompostēt sava īpašuma teritorijā. «Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs Jūrmalas namsaimnieks lapu savākšanai iedzīvotājiem piedāvā speciālus marķētus 100 litru tilpuma maisus. Maksa par vienu maisu lapu vākšanas sezonā ir 1,10 eiro,» skaidro domes pārstāve, piebilstot, ka izvešana gan jāpiesaka pa tālruni.
Vēl viena iespēja iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir savāktās koku un krūmu kritušās lapas nogādāt atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības Piejūra atkritumu šķirošanas un pārkraušanas stacijā. Maksa par vienu ievesto tonnu lapu ir 13,97 eiro.
Daugavpils novadā ir nedaudz citādi. Domes saistošajos noteikumos nav iekļauts punkts par lapu dedzināšanas aizliegumu. Tas nozīmē, ka spēkā ir valstī esošais Administratīvā pārkāpuma kodekss, proti, lapas nedrīkst dedzināt apdzīvotās vietās, tomēr to drīkst darīt viensētās. Arī Daugavpils novada domē neko nezināja teikt par konkrētu izsaukumu skaitu. «Rudenī šādas problēmas parasti neesam novērojuši, kaimiņi cits par citu nesūdzas. Lielākas problēmas ir pavasarī. Bieži, aizbildinoties ar lapu dedzināšanu, tiek dedzināta arī kūla. Šī iemesla dēļ ir grūti pierādīt, ka tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana,» skaidro Daugavpils novada domes pārstāve Elza Timšāne.
Pārvērš pakalpojumā
Kaut gan pašvaldības kopumā it kā organizē lapu savākšanas talkas, daudzviet iedzīvotāji šo palīdzību nemaz nesagaida. Iespējams, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tiek radīti pat uzņēmumi, kas sniedz šādus pakalpojumus. Tiesa gan, lapu aizvešana ir tikai neliela daļa no piedāvātā klāsta, un nekādu dižo peļņu tā nenes.
Piemēram, uzņēmuma Rīgas koki pamatdarbība ir bīstamo koku nozāģēšana, tomēr tas neatsaka arī palīdzību lapu izvešanā. Šogad neviens palīdzību vēl nav prasījis, uzņēmumā teic, ka vēl ir jāpagaida: «Pašreiz vēl lapas nav nobirušas līdz galam, varbūt tāpēc vēl nav zvanu.» Rīgas kokiem ir pastāvīgie klienti, kas katru rudeni vēršas ar lūgumu izvest lapas.
Laba iespēja ir kurzemniekiem. Atkritumu apsaimniekotājs Eko Kurzeme, kas atrodas Liepājā, ļauj ikvienam bez maksas izmest vecās lapas kontenerā, kas atrodas uzņēmuma šķirošanas laukumā. «Cilvēki paši diezgan aktīvi ved nodot. Bieži zvana dažādas biedrības, apsaimniekotāji, arī privātpersonas ar lūgumu aizbraukt un lapas savākt. Tas ir maksas pakalpojums, jo, protams, degviela taču maksā naudu,» atklāj uzņēmuma pārstāvis. Viņš teic, ka ik gadu pieprasījums pēc lapu izvešanas ir līdzīgs, šogad gan viss noticis ļoti strauji, jo kokiem lapas nokritušas pēkšņi.