Konsultanti mūsu aviācijas nozarei piedāvā divus attīstības virzienus. Pirmais - lielāku akcentu likt uz tranzīta pasažieriem, otrais - vairāk koncentrēties uz biznesa pasažieriem. Diskusijas gaitā gan tika pausts, ka nebūtu pareizi šos abus scenārijus pretnostatīt, jo tikpat labi tie viens otru var papildināt.
BCG pārstāvis Martins Kalovecs norādīja, ka aviācijas nozare Latvijā tuvākajā laikā var piedzīvot lejupslīdi, ja netiks veikti ieguldījumi tās ilgtermiņa attīstībā. Pagaidām rādītāji ir labi. Pērn aviācijas nozare gan tiešā, gan netiešā formā nodrošināja trīs procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā sacīja M. Kalovecs, šie 700 miljoni eiro ir būtisks īpatsvars. Tiešā aviācijas sektora ietekme bijusi 20 miljonu eiro jeb 0,6% no IKP. Viņš uzsvēra, ka Latvija Eiropas Savienības valstu vidū izceļas ar to, ka no aviācijas industrijas valsts gūst proporcionāli ļoti lielu netiešo ekonomisko efektu. Viņš arī minēja citu nozaru ekonomisko izaugsmi, ko stimulē pietiekama aviācijas industrijas attīstība.
Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš izcēla tieši tranzītpasažieru nozīmi avioindustrijas izaugsmē. Viņš arī atklāja, ka Latvijas iedzīvotāji vairāk nekā citi Eiropas iedzīvotāji izvēlas pārvietoties ar gaisa transportu. Latvija atrodas uz ES ārējās robežas ar samērā mazattīstītiem dzelzceļa un autotransporta tīkla savienojumiem ar bloka centrālās daļas valstīm.
Lielākais tirgus spēlētājs reģionā airBaltic nākotnē plāno samazināt lidojumu cenas. Kā norādīja kompānijas vadītājs Martins Gauss, tas ir veids, kā izdzīvot tik sīvā konkurencē. Šogad kompānija esot nopelnījusi 10 miljonu eiro, nākamgad plānoti 16 miljonu. Ļoti reāla iespēja ir drīzumā sagaidīt maršrutu uz Ķīnas pilsētu Čendu. Šim plānam atzinīgus vārdus veltīja ne tikai klātesošie eksperti, bet arī ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols atzinīgus vārdus sacīja arī tāpēc, ka Rīgas lidosta un nacionālā aviokompānija kā dominējošie spēlētāji Baltijas reģionā veicinājuši daudz lielāku investīciju apjoma pieaugumu Latvijā. Tomēr labo vārdu gūzmā viņš nespēja apslēpt arī kritiku. Proti, klātesošie pārāk pretnostatot kompānijas BCG piedāvātos attīstības virzienus, «tāpēc tas mūs ieved tādās kā lamatās - vai nu mēs esam par vai pret lēto tūrismu». A. Ozols sniedza īstu ieskatu nesenā vēsturē, kad avionozare mainīja stratēģiju, uzsvaru liekot tieši uz savienojumiem biznesa klasei, nevis tranzīttūrismu. Šāda pieeja nebija efektīva. «Jāatceras, ka vislielākais izrāviens notika tieši tad, kad būtiski tika samazinātas cenas. Padomju laikos lidoja divi miljoni pasažieru, tad tas nokritās līdz 600 tūkstošiem, un pēc tam piecu gadu laikā apjoms ik gadu dubultojās, līdz sasniedza pašreizējos grandiozos apjomus, kas ir divreiz vairāk, nekā jebkad Rīgas lidostā ir bijis,» teica A. Ozols.
Aviācijas nozares eksperts Tālis Linkaits kritizē novēloto reakciju un norāda, ka šādai diskusijai vajadzēja notikt krietni agrāk: «Diskusija ir novēlota, jo airBaltic restrukturizācija ir beigusies. Kāpēc tikai tagad mēs uzdodam jautājumu - ko darīt tālāk? Ja mēs skatāmies uz to, kas tika prezentēts, šeit tā vīzija īsti neiezīmējas.»