D. P. Ja Lietuva varētu viena pati šo projektu realizēt, tā sen to jau būtu izdarījusi. Polija apturēja darbību projektā, bet tās daļa tajā nebija būtiska. Šobrīd visi trīs partneri ir būtiski, un visi ir ieinteresēti panākt, lai visas trīs Baltijas valstis darbotos kopā.
A. P. Ja Visaginas projekts nerealizējas, kādas ir alternatīvas?
V. B. Būtisku lomu ir nospēlējis krīzes periods, kurš nosaka to, ka elektrības patēriņa pieaugums nav tik straujš, kā mēs rēķinājām pirms četriem gadiem. Elektrības patēriņa pieaugums, objektīvi vērtējot, turpmāk varētu būt līdz 2% gadā, kas, protams, ir stipri saistīts ar IKP. Sākotnēji Visaginas AES darbu uzsākt bija paredzēts 2016.-2018. gadā. Tagad termiņš ir cits. Ja šis projekts netiks realizēts, kā alternatīvu mēs redzam starpsavienojumu būvi. Atvērtais tirgus nodrošinās to, ka izteikta deficīta stundās starpsavienojumi mums ļaus varbūt dārgāk, bet spēt šo enerģiju saņemt no kaimiņvalstīm, tai skaitā no Skandināvijas valstīm. Jautājums - kāda būs nākotnes tirgus cena, kas ir pamatindikācija potenciālajiem ražojošo elektrostaciju būvniekiem? Vai pie tādas cenas, kura pēc vakardienas Nord Pool tirgiem Lietuvā, kad tā ir 43,27 eiro par megavatstundu, viņš ir gatavs būvēt, nākt šajā reģionā un tās attīstīt?
D. P. Varu apgalvot, ka Latvija bez elektrības nepaliks. Tehniskās jaudas Baltijā ir. Jautājums ir cena. Tas, ko mēs nevaram, negribam un nedrīkstam, ir uzgrūst patērētājam pārāk lielu cenu. Pie zināmas tirgus cenu robežas mēs varētu ieslēgt arī tās jaudas, kuras Latvijā jau ir. Vienkārši tās ražo dārgāk, un mēs tās parasti neslēdzam iekšā. Ja nebūs Visaginas, apdrošinājums ir Nord Pool, tātad Ziemeļvalstu tirgi, no kuriem varam pirkt, mums rezervē ir savas tehniskās jaudas, bet Baltijai un Latvijai jādomā, ko konkurētspējīgu vēl radīt, lai cena tirgū neaug. Zaļajā enerģijā mēs ieguldām daudz un turpināsim ieguldīt, bet šeit ir jautājums par cenu. Lai zaļā enerģija būtu konkurētspējīga tirgū, šobrīd valstij ir jāpiemaksā - un jāpiemaksā ļoti daudz. Nākotnē tas mazināsies, bet kādu laiku tik un tā būs jāpiemaksā, tāpēc no izmaksu viedokļa zaļā enerģija nebūs efektīva. Un jautājums paliks atklāts - kā vēl pieražot lētu, konkurētspējīgu enerģiju? Elektrības patēriņš augs mazāk nekā ekonomika. Tajā pašā laikā elektrības īpatsvars enerģijas bilancē pieaugs.
V. S. Pamatarguments Visaginas AES būvei bija enerģētikā neatkarība no Krievijas…
D. P. Tas jau ir sens stāsts.
V. S. Sens, bet tas ir. Taču šodien mums elektrības jaudas pietiek - mēs varam ražot paši. Un varam pirkt arī no Krievijas. Jautājums par enerģētisko neatkarību. Bet, ja nu kas notiek ar Krieviju, ja tik tālu eskalējam šo domu - kas notiek ar mūsu dzelzceļiem, mūsu ostām? Zaļo uzstādījums ir, ka elektrība ir jāražo Latvijā un jāņem vērā ne tikai cena rozetē, bet multiplikatīvais efekts tautsaimniecībai kopumā.