Igaunijas uzņēmums Elektriraudtee konkursu par 18 elektrovilcienu un 20 dīzeļvilcienu atsevišķu iegādi izsludināja 2009. gadā. Elektrovilcienu piegādes līguma summa ir 80 miljoni eiro, no kuriem 85% finansē ES Kohēzijas fonds. Savukārt dīzeļvilcieni tiek iegādāti finanšu līzingā par 96 miljoniem eiro. Elektriraudtee plāno sākt regulārus pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem 2013. gada 28. jūnijā. Lietuva, kura jau ir iegādājusies 20 jaunus vilcienus, kopumā to iegādei laika posmā no 2007. gada izlietojusi vairāk nekā 500 miljonus litu jeb aptuveni 100 miljonus latu. Latvija, neskatoties uz iepriekš organizētā konkursa izgāšanos un nespēju piesaistīt ES līdzfinansējumu, cer sākt pasažieru vilcienu atjaunošanu jau no nākamā gada, atzinis satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Jaunie vilcieni tiks nodrošināti vai nu ar aizņēmuma, vai arī nomas palīdzību. Iecerēto vilcienu skaits un iegādes nosacījumi vēl nav zināmi, jo PV pašlaik gatavo priekšlikumus un plāno tos publiskot tuvāko nedēļu laikā. PV preses sekretāre Jana Priedīte norāda - kopumā neveiksmi cietušajam iepirkumam bija paredzēts izlietot 610,8 miljonus eiro, par kuriem bija plānots iepirkt 34 elektrovilcienus un 23 dīzeļvilcienus 269,5 miljonu eiro vērtībā, kā arī izlietot 307,9 miljonus eiro šo vilcienu uzturēšanai. Iepirkums paredzēja, ka pirmie jaunie vilcieni Latviju sasniegtu jau 2014. gada pirmajā pusē.
Līdz pat 2008. gadam, kad Lietuva maršrutā Viļņa-Kauņa ieviesa modernu divstāvu Škoda elektrovilcienu, pasažieri Baltijas valstīs bija ļoti līdzīgā situācijā, jo lauvas tiesu no ritošā sastāva visās trijās valstīs veidoja pierastie un vairākus desmitus gadu vecie Rīgā ražotie elektrovilcieni un dīzeļvilcieni. Tomēr to darba mūžs kopumā pārsniedz jau vairākus gadu desmitus, bet paši vilcieni konstruēti pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, tāpēc to uzturēšanas tēriņi pieaug, savukārt izmaksas, kas saistītas ar enerģijas patēriņu, ir nekonkurētspējīgas. Vilcienu atjaunošanas jautājums visaktuālākais ir tieši Latvijai, jo tā var lepoties ar lielāko pārvadāto pasažieru skaitu - aptuveni 20 miljoniem gadā jeb aptuveni divas reizes vairāk nekā Lietuvā un četras reizes vairāk nekā Igaunijā.
Igaunijas dzelzceļa pasažieru pārvadātājs Elektriraudtee pirmo no 38 jaunajiem vilcieniem, kurus ražo uzņēmums Stadler, saņēma pērn rudenī un pašreiz vēl izmanto tikai testa braucieniem, tomēr jau tagad ir skaidrs - ietaupījums būs. «Jaunie vilcieni noteikti samazinās Elektriraudtee kopējos ritošā sastāva ekspluatācijas izdevumus,» Dienai uzsvēra Elektriraudtee valdes loceklis Riho Separs. Viņš norādīja - testos ir noskaidrojies, ka jaunais Stadler FLIRT elektrovilciens ar četriem vagoniem patērē par aptuveni 15% mazāk elektroenerģijas nekā Igaunijā līdz šīm izmantotais Rīgā ražotais elektrovilciens ER2 ar četriem vagoniem. Atšķirību lielā mēra nosaka fakts, ka jaunie vilcieni ir ievērojami vieglāki un izmanto enerģiju taupošākas iekārtas.
Papildu ietaupījumu igauņu dzelzceļnieki sagaida arī uz retāku un vienkāršāku remontu rēķina. «Esam aprēķinājuši - uz jauno vilcienu rēķina mēs varētu atļauties samazināt vilcienu remonta un uzturēšanas personāla skaitu par 75%,» uzsvēra R. Separs un piebilda, ka to gan Elektriraudtee neplāno darīt, jo tuvākajos gados cer uz pasažieru skaita dubultošanos un attiecīgi pārvadājumu apjoma pieaugumu.
Lietuvas uzņēmums Lietuvos Geležinkeliai, kurš ritošā sastāva modernizāciju ir sācis jau 2008. gadā un kopumā šajā laikā ir iegādājies 20 jaunu vilcienu, gan nevēlas atklāt konkrētus ietaupījumus, bet neslēpj - tādi ir. Lietuvos Geležinkeliai pārstāvis Vidmants Guds norāda: kopš jauno vilcienu ieviešanas novērots straujš pasažieru skaita kāpums. Piemēram, līnijā Viļņa-Kauņa pēdējo gadu laikā pasažieru skaits ir audzis vidēji par 150 tūkstošiem gadā, un pēdējos mēnešos pasažieru skaits aug arī starptautiskajā līnijā Viļņa-Minska, kur jauni PESA dīzeļvilcieni darbu sāka pagājušajā rudenī. Lietuva pie sasniegtā apstāties negrasās - līdz 2020. gadam tā ar Eiropas fondu atbalstu iegādāsies vēl 26 jaunus vilcienu sastāvus, tādējādi pilnībā nomainot novecojušos elektrovilcienus un dīzeļvilcienus.