Puisēna tēvs gan pārmetumus, ka dēlu pietiekami nepieskatot, noliedz: «Viņš man ir invalīds - diabētiķis un hiperaktīvs, viņš tiek špricēts piecreiz dienā - pats pusdienlaikā braucu no darba to darīt -, trīsreiz dienā dzer psihiatra izrakstītās zāles. Ir noalgots cilvēks, kas viņu pieskata, kamēr esmu darbā, tagad, kad nav skolas, sūtu viņu uz sanatoriju Rīgā, regulāri apmeklējam psihiatru, neirologu, ģimenes ārstu. Ja ar to nav pietiekoši, tad pasakiet, ko vēl var darīt? Piesiet viņu pie staba?»
Rotaļas ar ieročiem
Pirmais konflikts izcēlies šā gada 30. jūnijā. «Jānis (vārds mainīts) bija iznesis pagalmā rotaļu pistoles - tās, kuras šauj ar tām mazajām, dzeltenajām lodītēm. Šaudījās, līdz trāpīja kaimiņpuikam. Tā puiša tēvs Jānim ieroci atņēma un teica, ka atdos, kad Jāņa tēvs iznāks ārā izrunāt notikušo. Bet, redziet, Jānis mums ir tāds īpatnējs puika - vienā brīdī viņš ir pilnīgi normāls, jauks un pieklājīgs, bet uzreiz pēc tam var kļūt ļoti agresīvs, kliedz, lamājas, nevienu neklausa. Tā notika arī tajā reizē - viņš ieskrēja dzīvoklī, paķēra tādu kārtīgu virtuves nazi un, izskrējis ārā, ar to vicinājās, piedraudot gan citiem bērniem, gan tam tēvam, kurš viņam mantiņu bija atņēmis,» stāsta viena no nama iedzīvotājām.
Pēc dažām nedēļām atkal izcēlies strīds, un desmitgadīgais Jānis atkal ķēries pie naža - šoreiz izskrējis uz balkona un, vicinot ieroci, izkliedzis draudus apkārtējiem. Ar to arī mājas iedzīvotājiem bijis gana - 38 no viņiem vērsušies ar iesniegumu vietējā bāriņtiesā, pieprasot izvērtēt, vai Jāņa vecākiem nebūtu jāatņem bērna aprūpes tiesības.
«Ko jūs darītu, ja jūsu bērnam kāds draudētu ar nazi? Ja jau vienreiz Jānis nazi bija vicinājis, vai tad tēvam nebija naži jānoliek tā, lai viņš tiem klāt vairāk netiktu? Šajā mājā dzīvokļus cilvēki sapirkās labajos gados, bet tagad, kad algas visiem samazinātas, jāraujas no agra rīta līdz vēlam vakaram, lai tikai dzīvokli paturētu. It kā mājai ir lielisks, labiekārtots pagalms, kur varētu izlaist bērnus paspēlēties savā nodabā, bet tagad iznāk, ka tikai vienu puisēnu kārtīgi nepieskata, bet visi pārējie tādēļ bez auklēm vai vecmāmiņām pagalmā iziet nevar,» sūdzas viena no iesnieguma parakstītājām.
Ar bumbu pa seju
Zēna tēvs savukārt aizrāda - daļa vainas jāuzņemas arī pārējiem vecākiem. «Bāriņtiesā jau teicu - visu, ko man ieteiks, darīšu! Tur jau ir kādus trīs četrus centimetrus bieza čupiņa ar dokumentiem, kas apliecina visu, ko esmu darījis. Es tikai citiem lūdzu - neprovocējiet viņu! Ar mazākajiem bērniem viņš spēlējas, nekāda naida nav. Bet lielie - tiem viņš nepatīk - atņem rotaļlietas, dauza. Nu, un viņš pretī. Kāpēc mātes tikai stāv un skatās, kā lielie viņu provocē, met ar bumbu pa seju?» jautā tēvs, kurš dēlu audzina viens. Puisēna māte pirms kāda laika ģimeni pametusi un aizgājusi dzīvot ar kādu «garīgo līderi». «Tagad tic, ka ar domāšanas spēku var samazināt benzīna patēriņu mašīnā. Tas iespaido bērnu, jo viņa paslepeni brauc pa dienu un mājas pagalmā ar viņu tiekas. Pēc tam tas bērns arī pārvēršas, jo viņa uzskata, ka ļaunums nāk no bērna iekšienes. Es jau arī bāriņtiesai teicu, lai dara kaut ko šajā virzienā,» sūrojas tēvs.
Ogres novada bāriņtiesā Dienai norādīja, ka mājas iedzīvotāju kolektīvais iesniegums tiešām saņemts un tiek izvērtēts. Policijā savukārt noskaidrojām, ka par dramatiskajiem notikumiem Ogrē nekādi kriminālprocesi nav ierosināti.
Jārunā ar bērniem
Psiholoģe Inese Āre, kura pētījusi bērnu ar attīstības problēmām iesaistīšanu sabiedrībā, norāda - gadījums ir sarežģīts, un abām pusēm būtu jāsaprot savas kļūdas. Jāņa tēvam būtu jāmēģina runāties ne tikai ar kaimiņiem, bet arī ar viņu bērniem, skaidrot, kā ar Jāni var sadzīvot bez konfliktiem. «Īstenībā ar bērniem bieži vien ir vieglāk atrast kopīgu valodu nekā ar viņu vecākiem. Manā praksē bija viens gadījums, kad vecāki, kuru bērnam bija smagas attīstības problēmas, paši gāja pie kaimiņu bērniem un skaidroja - jā, mūsu bērns ir savādāks, bet, ja kādreiz rodas konflikts, vispirms nāciet pie mums. Mēs savu bērnu pazīstam labāk nekā jūsu vecāki, un, ja viņš ko sliktu būs izdarījis, mēs viņu arī sodīsim. Kaimiņiem savukārt es ieteiktu - saprotiet, ka cilvēki mēdz būt dažādi un, jo agresīvāki jūs būsiet pret citādajiem, jo agresīvāki viņi būs pret jums. Šī bērna izraidīšana no sabiedrības jau problēmu neatrisinās, pat ja bāriņtiesa vecākiem bērnu atņems, no tā viņa problēmas nepazudīs,» norāda psiholoģe.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa Dienai norādīja, ka konkrēto gadījumu komentēt nevar, bet aprūpes tiesību atņemšana ir pats pēdējais un radikālākais solis - bāriņtiesa var informēt vietējo sociālo dienestu, lai tas norīko bērnam palīdzību, vai arī, ja, piemēram, vecāki nekādi nevar pieņemt, ka bērnam nepieciešama palīdzība, šādu lēmumu pieņemt pati.