Bolta autogrāfs
Sportistu olimpiskais ciemats ir kā neliela starptautiska pilsēta. Starp 16 stāvu augstceltnēm, kurās izmitināti olimpieši un viņu palīgi, ierīkoti peldbaseini un tenisa laukums, liela ēdamzāle un grila bārs. Pastaigu celiņi ir ielas platumā, un dažu valstu sportisti par pārvietošanās līdzekli izmanto velosipēdu. Ir arī frizētava, kurā pēc ierašanās Rio matu griezumu uzlaboja riteņbraucējs Aleksejs Saramotins.
Atšķirībā no mediju ciemata, kurā apartamenta dzīvokli var nākties dalīt ar citu valstu pārstāvi, piemēram, Dienas un LETA žurnālistam blakus istabā izmitināts korespondents no Beļģijas, sportisti dzīvo pēc savu valstu piederības. Lielajām valstīm ir visa augstceltne. Vismaz Ķīnas, Kanādas un Lielbritānijas karogi uz savu namu balkoniem izkārti no apakšējā līdz augšējam stāvam. Ir arī ornamenti un spēlēšanās ar vārdiem. Slovēņi savas valsts nosaukumā paskrāpējuši nost pirmo un pēdējos trīs burtus. Sanāk I feel love, nevis I feel Slovenia.
Latvijas olimpieši apdzīvo astoto un devīto stāvu. Kāpjot uz leju pa kāpnēm, ir iespēja apciemot lietuviešu peldēšanas talantu Rūtu Meilutīti vai NBA basketbolistu Jonu Valančūnu vai arī vēl zemāk pieklauvēt pie slavenā Serbijas tenisista Novaka Džokoviča durvīm. Interesantas un negaidītas tikšanās ir iespējamas pa ceļam uz ēdnīcu vai fitnesa zāli. Latvijas komandas otra jaunākā dalībniece 18 gadu vecā svarcēlāja Rebeka Koha nejauši sastapa vieglatlētikas pirmā lieluma zvaigzni Jamaikas sprinteri Useinu Boltu. Pa rokai autogrāfam bija tikai rūtiņu lapa. Tā arī tika izmantota, un tagad Rebekai ir vērtīgākā rūtiņu lapa, kāda jebkad ir bijusi. Vieglatlētikas trenerim Edvīnam Krūmam mainīties nozīmītēm piedāvājusi atlētiskas miesasbūves sportiste ASV izlases treniņtērpā. Ieguvis nozīmīti ar tenisa raketēm, Edvīns nedaudz samulsa, jo vizuālais tēls šķita kaut kur redzēts. Nojauta treneri nebija pievīlusi. Ieskatījies akreditācijas kartē, viņš pārliecinājās, ka apmaiņa notikusi ar pasaules pirmo raketi Serēnu Viljamsu. Latvijas mediju pārstāvju viesošanās laikā Viljamsa vēlreiz uzrunāja mūsu pārstāvi, tikai šoreiz jau Latvijas Olimpiskās vienības valdes priekšsēdētāju Einaru Fogeli. Kopīgi nosmējām, ka varbūt Serēnu pieteikt Latvijas pilsonības iegūšanai, ja reiz viņai tik liela kāre pēc mūsu olimpiskās atribūtikas.
Pa ceļam uz sportistu ēdnīcu Fogelis pastāstīja, kāpēc uz Latvijas karoga pacelšanu nebija ieradies svarcēlājs Artūrs Plēsnieks: «Treneris Andruškevičs viņam ir sastādījis plānu gandrīz vai pa minūtei, cikos kur ir jābūt. Grafiks ir strikti pakārtots tam, lai organisms pielāgotos jaunajai laika joslai un lai labākā gatavība būtu sacensību dienā.»
Niknais saimnieks Dainis
Augstceltnēs ir apartamenta tipa dzīvojamās telpas. Istabiņās valda šaurība, toties ārpusē ir plaši vestibili. Svarcēlāju trenerim Eduardam Andruškevičam saspiestība nepatīk, tāpēc viņš ar savu gultu pārvietojies uz vestibilu. Gulēšana nav ērta olimpiešiem, kuri pieraduši pie mīkstiem matračiem. Kad apvaicājāmies tenisistei Jeļenai Ostapenko par pirmajiem iespaidiem ciematiņā, sportiste uz mirkli sapīka: «Gultas ir tik cietas!»
Pie divvietīgo istabiņu ārdurvīm ir zīmītes ar Latvijas sportistu uzvārdiem. Ar sarkanu flomāsteru pie visām durvīm uzrakstīts novēlējums: «Veiksmi!»
Jokpēteri stenda šāvēji ārdurvju noformējumu papildinājuši. Virs izkārtnes ar uzrakstiem «Dainis Upelnieks» un «Uģis Dronka» pielīmēta plastmasas šilte: «Uzmanīgi, nikns saimnieks!». Blakus uzrakstam ir uzzīmēts vīrs ar paceltu ieroci. «Niknais saimnieks ir Dainis!» uz savu audzēkni norādīja treneris Dronka. Izkārtne atceļojusi no Latvijas. «Iepirkos Depo un ieraudzīju šādu plāksnīti. Nodomāju, ka varbūt kaut kad noderēs.»
Koridorā pie ziņojumu dēļa ir visu triju fizioterapeitu - Edvīna Lešenkova, Māra Eikena un Arņa Noveičuka - darba grafiks. Pirms spēļu sākuma tukšo lauciņu pieraksta lapiņās bija vairāk.
Laulātajiem pāriem nav dota iespēja dzīvot vienā istabiņā. Laura Ikauniece-Admidiņa istabu dala ar Madaru Palameiku, savukārt pretējās durvīs izmitināts Lauras vīrs Rolands Admidiņš ar soļotāju Arni Rumbenieku. «Ne visi olimpieši Rio ir no pirmās līdz pēdējai dienai. Kāds aizbrauc agrāk, cits atbrauc vietā. Ja ģimenes locekļus saliks kopā, viņiem aizbraucot, var rasties sarežģījumi ar numuru piemeklēšanu vēlāk iebraukušajiem olimpiešiem vai apkalpojošajam personālam,» skaidroja Latvijas olimpiskās komandas mediju koordinatore Marita Vilciņa. Istabiņās parasti ir viena sporta veida pārstāvji vai arī sportiste kopā ar treneri kā Ostapenko gadījumā. Viņa dzīvo kopā ar mammu Jeļenu Jakovļevu. Ne visiem gan var piemeklēt attiecīgā sporta veida pārstāvi. Svarcēlāja Rio mums ir viena - Rebeka Koha, līdzīgi kā cīņas sporta cerība Anastasija Grigorjeva. Abas arī dala vienu istabiņu.
Vienu dienu pirms spēļu atklāšanas varēja pārliecināties, ka sportistu ciematiņš nodots ekspluatācijā avārijas režīmā. Maratonistei Ilonai Marhelei istabiņas loga rūti pleķainu bija atstājuši krāsotāji. Panorāmas skats no devītā stāva gaišā dienas laikā veidojās miglains. «Būs pašai jānomazgā, lai labāks noskaņojums,» meklēt lupatu solīja Ilona.
Uz mēles kimono
Džudists Artūrs Ņikiforenko, ieraudzījis mediju pārstāvjus, ieslīdēja savā istabiņā. Pēc brīža viņš jau iznāca tērpies kimono ar uzrakstu mugurpusē «LAT» un «Nikiforenko». «Džudo ir jāreklamē,» noteica Artūrs un sāka pozēt fotogrāfiem. Jevgeņijs Borodavko bija atturīgāks un tērpa demonstrējumos neiesaistījās. Trešais uz Rio atbraukušais džudists Viktors Reško pilda sparingpartnera funkcijas. Tobrīd viņš bija aizbraucis uz izlozi. «Man vienalga, ar kuru būs jācīnās,» norādīja Ņikiforenko. Iepriekšējā olimpiādē Londonā Borodavko savu pretinieku no trenera Oļega Baskina uzzināja tikai autobusā, braucot jau uz sacensību arēnu. «Ja gribēšu, šoreiz varbūt pajautāšu agrāk. Tad jau redzēs,» nevērīgi piemetināja Jevgeņijs.
Ejam tālāk. No vieglatlētiem ciematiņā rosījās no ASV atlidojušais kārtslēcējs Pauls Pujāts, par kuru šovasar nekas daudz nebija dzirdēts. Sportists trenējas Amerikā un pēc februārī sasniegtā Rio normatīva (5,70 metri) stadionā uzrādījis augstākajam līmenim pieticīgu rezultātu - 5,36 metri. Olimpiādes debitants, smaidīgs un patīkami satraukts, īsumā pastāstīja par gatavošanos atbildīgajam startam: «Treniņos pārsvarā lēkāju ar gumiju (lai būtu saprotams - pāri gumijai - aut.). Sagatavošanās procesā lielu uzsvaru liekam uz kārts iznešanu un skriešanu, kas ir nozīmīga lēciena daļa. Ja varam dabūt labu ritmu, beigās visu varam ielikt lēcienā. Gatavojos personiskajam rekordam. Bija problēmas ar aizmugurējo kājas muskuli, tāpēc nevarēju lēkt ar pilnu ieskrējienu. Tomēr ar mazo ieskrējienu man sanāca jauns personiskais rekords - 5,35 metri ar divpadsmit soļiem. Ceru, ka finālā būs divi latvieši.» Kārtslēkšanas sacensībās startēs arī Mareks Ārents.
Latvijas olimpiešu mītnē esam jau labu laiciņu, un aiz loga sambas ritmi mainās ar himnas akordiem. Mūsējo augstceltne ir blakus internacionālajai zonai, kur jau trešo dienu pēc kārtas no rīta līdz vakaram notikušas visu delegāciju karogu pacelšanas ceremonijas.
Bekers un Pārkers
Kad jau esam ārpusē, uzmanību piesaista daiļā dzimuma tenisistu bumbošanās vienīgajā tenisa kortā. Pretējā pusē notiekošo vēro kaut kur redzēts personāžs. Tas taču NBA spīdeklis Tonijs Pārkers treniņjakā ar uzrakstu France!
Netālu pa celiņu pieklibodams tuvojas rudmatains vīrs. Viņu ne ar vienu citu nevar sajaukt - bijusī tenisa slavenība un pašreizējais Džokoviča treneris vācietis Boriss Bekers. Apsēdies uz soliņa, Boriss izstiepj roku ar mobilo ierīci un ierunā tekstu. Fonā redzami olimpiskie apļi. Laikam jau arī slavenībai ir būtiski savējiem parādīt, kur nokļuvis…