Studijas Lietuvā vai Igaunijā arī citiem Latvijas studēt kārajiem varētu kļūt par kompromisa variantu gadījumā, ja mācīties gribas ārvalstīs, bet ne pārāk tālu no mājām. Studentu no Latvijas kaimiņvalstu augstskolās pagaidām gan nav daudz, taču šķiet, ka vismaz Igaunija uz mums šajā ziņā raugās kā uz potenciālu donorvalsti.
Prasības augstākas
Tartu Universitāte 2009.gadā līdz ar Viļņas Universitāti pirmo reizi iekļauta prestižajā Times Higher Education Supplement pasaules labāko augstskolu reitingā, kur ierindojas sestajā simtniekā. Reitingā šīs augstskolas ir vienīgās no Baltijas. Reinis Lazda stāsta, ka priekšstats par augsto studiju kvalitāti Tartu Universitātē viņam nav licis vilties. Doktorantūra visā pasaulē nozīmē pārsvarā patstāvīgu darbu, bet Latvijā tomēr doktorantūras studiju organizācija ar lekciju plāniem, promocijas eksāmeniem u.tml. esot smagnējāka nekā kaimiņos. «Igaunijā tā ir elastīgāka - ir tikai kredītpunktu skaits, kas jāsavāc. To var izdarīt, piedaloties konferencēs, apmeklējot dažādus kursus un ne tikai Igaunijā. Piemēram, psihologiem ir Baltijas un Ziemeļvalstu doktoru skola, kuras ietvaros var braukāt pa dažādu valstu augstskolām un apmeklēt kursus pēc intereses un vajadzības.» Tomēr prasības Igaunijā esot daudz augstākas gan pret studentiem, gan pasniedzējiem. «Lai dabūtu doktora grādu, jāpublicējas pietiekami augstas klases zinātniskajos žurnālos. Arī pasniedzējiem tas jādara regulāri. Latvijā daži to cenšas darīt, bet šādas obligātas prasības nav,» Reinis ilustrē.
Igaunijā atšķirībā no Latvijas tiek piešķirts vienotais starptautiskais doktora grāds jeb PhD - visi doktori, izņemot atsevišķas jomas, iegūst filozofijas doktora grādu attiecīgajā specialitātē. «Priekšrocība - ir vieglāk aizstāvēt grādu starpzinātnē, ko daru arī es. Skaitās, ka studēju psiholoģiju, bet faktiski izstrādāju statistikas metodi, kas vairāk saistās ar medicīnu un bioloģiju,» Reinis skaidro.
Igaunijā parādās arvien vairāk programmu angļu valodā - gan doktora, gan bakalaura un maģistra līmenī. Reinis stāsta, ka doktorantūrā ir arī vairāk budžeta vietu nekā Latvijā, turklāt doktoranta standartstipendija kaimiņos ir ap Ls 260 Latvijas 80 vietā. ES mērķstipendijas gan esot Latvijas fenomens, Igaunijā vairāk tiek praktizēta doktorantu pieņemšana darbā augstskolā, kur viņi kā pētnieki saņem algu.
Lietuvā mūsējo maz
Reinis prognozē, ka Igaunijas augstskolu centieni piesaistīt studentus no citām valstīm, arī no Latvijas, tikai augs. Konkrēti Tartu Universitātē pēdējos pāris studiju gados ārvalstu studentu kļuvis arvien vairāk un ik gadu te mācījušies ap 20 studentu no Latvijas, pārsvarā maģistra un doktora līmeņa programmās. Savukārt visās Igaunijas augstskolās kopumā studentu no Latvijas 2007./2008.gadā bijis 141, bet 2008./2009.gadā - 111, liecina Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas dati. Lielākoties tie ir topošie bakalauri biznesā, starptautiskajās attiecībās un filmu mākslā (te savi nopelni ir Baltijas Filmu un mediju skolai Tallinā).
Lietuvā studējošos Latvijas iedzīvotājus šīs valsts Izglītības un zinātnes ministrija neuzskaita. Kā norāda ministrijas pārstāve Alma Vijeikīte, apzvanot lielākās augstskolas, izdevies apzināt tikai 34. Visvairāk studentu no Latvijas ir privātajā LCC International University Klaipēdā, kur viņi apgūst biznesa administrāciju, angļu valodu un literatūru un psiholoģiju.
Savukārt Latvijas augstskolās 2009.gadā studēja 233 studenti no Lietuvas un 82 no Igaunijas, liecina Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācija. Pievilcīgākā mūsu kaimiņiem šķiet Rīgas Ekonomikas augstskola, samērā daudz lietuviešu ir Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde norāda, ka arī pierobežas augstskolās patlaban jūtama lietuviešu interese par studijām Latvijā.
Maksa un reformas
Lai gan atsevišķas kaimiņvalstu augstskolas starptautiskajos reitingos demonstrē pieklājīgu izglītības kvalitāti, Latvijas jauniešu vēlme studēt Igaunijā vai Lietuvā nav pārāk izteikta. Baltijas Starptautiskās izglītības padomes Rīgas informācijas centra direktore Inga Ziemele pieļauj, ka informācija par augstskolām tuvajās ārzemēs ir aizsniedzamāka, tāpēc starpnieku palīdzība nav vajadzīga. Jauniešus vairāk interesē valstis, kurās var studēt bez maksas, novērojusi Valsts Izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Informācijas un karjeras atbalsta departamenta projektu vadītāja Ilze Jansone. Pēc VIAA datiem, Igaunijā mācību maksa ir 500-3300 eiro semestrī, bet ārzemju studentiem Lietuvā - 3500-12 000 litu semestrī bakalaura un 5000-18 000 litu semestrī maģistra programmās.
Salīdzinot Baltijas valstu augstākās izglītības telpas, G.Rēvalde no IZM stāsta, ka kaimiņos finansējuma samazinājums augstākajai izglītībai līdz šim nav bijis tik liels kā Latvijā, lai gan Lietuvai tas, iespējams, vēl priekšā. Lietuvā pērn tika īstenota reforma, kas izpelnījās plašu sabiedrības neapmierinātību, gandrīz izraisīja izglītības ministra krišanu un raisīja neizpratni arī Eiropas kolēģos. «Valsts faktiski pārstāja regulēt budžeta vietu sadali pēc augstskolām. Valsts budžeta līdzekļi pamatā tiek novirzīti tām augstskolām, kurās ir visvairāk studentu. Liela daļa studentu, protams, priekšroku dod studijām Viļņas centrālajās augstskolās, līdz ar to reģionālajām augstskolām klājas grūti,» atklāj G.Rēvalde. Līdz ar reformu Lietuva tikai pērn ieviesa arī studiju un studējošo kredītus, kas Latvijā un Igaunijā pieejami jau labu laiku.
Savukārt Igaunijā augstākās izglītības sistēma tikusi sakārtota jau pirms vairākiem gadiem, ieviešot augstskolu autonomiju, atdodot tām nekustamos īpašumus utt. Līdz ar to atsevišķas augstskolas izveidotas kā ļoti konkurētspējīgas iestādes, norāda G.Rēvalde. Gan augstskolu finansēšanas, gan akreditācijas sistēma Igaunijā ir gandrīz tāda pati kā Latvijā, ieviesta arī elektroniskā pieteikšanās studijām.