gada 31. decembrim. «Mēs ļoti ceram, ka tā tas arī notiks, ka nebūs nepieciešams to pagarināt,» piebilst L. Krapāne, norādot, ka neko vairāk par jaunās viesnīcas projektu nekomentēs. «Tā kā tā [Melngalvju nams] ir pagaidu rezidence, Valsts prezidenta kanceleja nekādā gadījumā neiesaistās un neiesaistīsies lēmumu pieņemšanā vai apstrīdēšanā par viesnīcas būvēšanu.»
Viesnīcas projekts pārmetumu vētrā plosīts jau no tā pirmsākumiem 2007. gadā. Kaut gan finanšu krīzes apstākļi tā attīstību apturēja, tagad viesnīcas ideja sākusi virzīties ar jaunu elpu. Nupat beigusies sabiedriskā apspriešana, kurā jau iepriekš izskanējuši pārmetumi par izvēlētajiem arhitektoniskajiem risinājumiem. Kamēr daļa ierosinājumu vēl tiek piesūtīti, Rīgas pilsētas būvvaldē jau saņemti 440 personu iesniegumi. Būvvaldes pārstāvji to saturu neatklāj, kamēr nav saņemti un apkopoti visi ierosinājumi.
Tikmēr Kultūras ministrijā norāda, ka publiskajā apspriešanā saņemtas vairāk nekā 100 negatīvas iedzīvotāju atsauksmes, tajās paustas bažas, ka jaunbūve degradēs Rīgas vēsturisko centru un Vecrīgas panorāmu. Uz to reaģējusi arī kultūras ministre Dace Melbārde (NA), lūdzot viedokli Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un Nacionālajai kultūras padomei. Ministres pārstāve Dagnija Grīnfelde Dienai norāda, ka atbilde vēl neesot saņemta, tāpēc arī D. Melbārde plašākus komentārus pagaidām nesniegs.
Neskarot viesnīcas arhitektūras risinājuma izvēli, jaunas nepilnības atraduši arī Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) Rīgas domes frakcijas deputāti. Pirms sākt būvēt jauno viesnīcu, projekts būtu jāsaskaņo ar Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas otro kārtu, jo pagaidām nav saprotams, kā ēka ietekmēs muzeja atjaunošanu. Tāpat nav skaidrs, kā tiks risināts transporta kustības intensitātes pieaugums. Frakcijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins Dienai neslēpj sašutumu: «Tur jau tagad no krastmalas ir grūti iebraukt. Ja tur ir viesnīca, tad skaidrs, ka būs arī sabiedriskā ēdināšana, līdz ar to ir jābūt arī autotransporta intensitātes pieauguma analīzei. Tās nav.» Viņaprāt, šajā vietā varētu būt tikai «kādu nelielu dzīvokļu apbūve, kas nenoslogo ar transportu» un pašreizējā formā izmaiņas nav pieņemamas.
Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs izteiktos pārmetumus noraida, uzsverot: «Šeit vēl nav projekta stadijas, ir tikai skices materiāls. Normatīvos paredzētais autostāvvietu skaits projektētājiem būs jāatrisina tehniskā projekta ietvaros. Bet tās ir tikai detaļas. Patlaban process ir projektēšanas stadijā, un mēs esam atvērti viedokļiem.»
Savukārt viesnīcas arhitekts Andris Kronbergs par negatīvajām atsauksmēm neslēpj sarūgtinājumu: «Noskaņojums ir jūtams, un izskatās, ka to māju negribēs neviens, lai arī cik labi tā izskatītos. Cilvēki ir diezgan konservatīvi, un viņiem nepatīk lielas pārmaiņas. Ir jāsaprot, ka apbūve jau ir paredzēta Rīgas attīstības plānā. Tur būtu ļoti nopietni šis plāns jārediģē, lai nevajadzētu neko būvēt. Attīstības plāns paredz atjaunot vēsturisko veidolu.» Viņš neizprot arī pārmetumus par automašīnu stāvvietām: «Stāvvietu Vecrīgā vispār būtībā nav. Attīstības stratēģija pati par sevi paredz, ka mašīnu daudzums Vecrīgā ir jāsamazina, mums nav tāda plāna intensitāti palielināt. Kā tad bez stāvvietām iztiek citas viesnīcas Vecrīgā?»
Arī projekta ieceres autori Nevertel norāda, ka būtiskas izmaiņas transporta kustības un organizācijas ziņā nav paredzētas. Satiksmes intensitāte ievērojami nepieaugšot, tāpēc papildu stāvvietas nav nepieciešamas. Uzņēmuma pārstāvji arī uzskata, ka plānotā ēkas būvniecība nav pretrunā ar Okupācijas muzeja attīstības projektu, un piebilst, ka plānotā viesnīcas ēka saņēmusi ne tikai Arhitektūras balvu, bet arī UNESCO atzinību.