Skatos uz jaunākā Playboy žurnāla vāku un secinu - sarkanās, zilās vai melnās līnijas tomēr ir jāatstāj skaistiem augumiem un stringiem glancētos žurnālos. Politikā tām nav vietas. Profesijas specifika, ja gribat. Skaidrs ir arī tas, ka pretoligarhu karogi, bungas un taures tagad ir jānoslēpj dziļi zem gultas.
Jo izskatās, ka ZZS ar vienu kāju jau ir iekāpusi šajā valdībā. Vienotība var klusi raudāt - ne mēs tādi, bet dzīve tāda -, taču ir skaidrs, ka tieši Vienotība ir galvenais iniciators ZZS pietuvināšanai valdībai vai pat iekļaušanai tajā.
Nebija pagājusi stunda pēc balsojuma par valsts budžeta nodošanu komisijām, kad Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs paziņoja, ka aicinās paplašināt valdību ar ZZS, bet Vienotība sarīkoja frakcijas ārkārtas sēdi ar premjera piedalīšanos, pēc kuras Valdis Dombrovskis paziņoja, ka NA rīcība ir koalīcijas līguma pārkāpums un ir paredzēts sākt atsevišķas konsultācijas ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.
Šāds formulējums ir apliecinājums, ka pašreizējā koalīcija ir piedzīvojusi krahu, valdības koalīcija de facto vairs nepastāv un tiek meklētas jaunas konstrukcijas, uz kurām balstīt pussabrukušo valdības šķūni līdz vēlēšanām.
Vai ZZS ir izdevīgi rāpties iekšā šajā mājā, kuras jumts brūk uz iekšu? Pirmā atbilde ir «nē», un to jau paguva atskaņot ZZS frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis.
Protams, mēs nekad precīzi nezinām, kas notiks uz šīs slidenās grīdas, kas ir Latvijas politika. Tas tomēr tikai Latvijā ir iespējams, ka valdības vienlaikus krīt un nekrīt.
Tomēr no praktiskā zemnieka viedokļa noteikti labāk ir atrasties sliktā valdībā nekā nekādā valdībā. Jo ZZS intereses ir saistītas ne tikai ar valsts budžetu, kas tieši skar arī apvienības plaši pārstāvēto pašvaldību intereses, bet arī Eiropas fondu naudas dalīšanu. Kāja valdības durvīs vienmēr ir priekšrocība.