Rūta Briede, kura līdz šim bija pazīstama kā talantīga grāmatu dizainere, nu jau gadu ir arī Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēks un iepriecina studentus ar svaigām idejām. Arī šī izstāde ir izaugusi no viņas piedāvātā mācību darba. Rūta Briede pieļauj, ka izstāde Grafiķu kalendārs varētu kļūt par tradīciju. Kalendārs, kas izdots tikai 35 eksemplāros, realizēts dažādās grafikas tehnikās, un visas kalendāra kopijas ir oriģinālnovilkumi. Pasniedzēja atsaucas uz izdevniecības Zelta ābele tradīcijām, tajā arī grāmatas iznāca ļoti mazā tirāžā. «Mazliet provokatīvi, bet vērtība aug,» pasniedzēja saprot mazo vilšanos. Rūta Briede pieļauj, ka izstāde varētu kļūt par tradīciju un, iespējams, turpmāk kalendāri būs arī iegādājami.
Izstādi Grafiķu kalendārs 2016 kopīgi ar pasniedzējiem veidojuši akadēmijas maģistra programmas 1. kursa studenti.
Katrs savu mēnesi izlozējis. Kalendāra autori ir Anete Bajāre, Elīna Brasliņa, Rūta Briede, Grieta Butjankova, Ilona Jepifanova, Juris Petraškevičs, Anita Rupeika, Guntars Sietiņš, Vivianna Marija Staņislavska, Dārta Stafecka, Ausma Šmite, Artjoms Tarasovs, Sabīne Vekmane un Anna Zvaigzne.
Vēju un slinkais mēnesis
«Grūtības pakāpe ir visaugstākā,» saka Rūta Briede, kura izstādes atklāšanā sirsnīgi slavē studentus, kuri mācību uzdevumam veltījuši tik daudz papildu darba. «Ja tu parasti uzdod uzdevumu, ir viens vizuālais darbs, un tas arī ir viss. Bet šeit ir jādrukā 30 reižu. Ofortam viens novilkums ir stunda, sanāk 30 darba stundu. Tas ir diezgan iespaidīgi.» Rūta Briede sīkāk par tehnisko procesu pieaicina pastāstīt studenti Dārtu Stafecku: «Pirmkārt, ir vara plāksne, ko piegriež attiecīgajā izmērā. Tad to nopulē ar smilšpapīru un filcu, lai ir pilnīgi spoguļa virsma. Pēc tam gruntē ar īpašu grunti. Izskrāpē zīmējumu. Apmēram stundu liek kodināt. Tad plati nomazgā ar terpentīnu un iesmērē krāsu. Lieko krāsu izslauka ar tehnisko marli, pēc tam vēl ar zīdpapīru. Pa to laiku, kamēr slauka plati, ūdenī mērcējas papīrs. Tad papīru nosusina ar avīzēm un liek uz plates. Virsū liek papīru un laiž cauri oforta presi. Pēc tam papīrs ir jāpielīmē pie dēlīša ar īpašu skoču.»
Litogrāfija ir drusku vienkāršāka nekā oforts, bet arī pietiekami sarežģīts un laikietilpīgs darbs - studenti papildina pasniedzēja Rūta Briede. «Tā bija vērienīga iecere un studentiem liels izaicinājums - to novest līdz galam. Man likās būtiski, ka mēs kā grupa šo darbu padarām līdz galam, lai beigās mums būtu gatavs iesiets kalendārs. Lai arī tie ir tikai 35 eksemplāri. Mēs tik un tā esam ārkārtīgi lepni.»
Par savu virpulim līdzīgo februāri stāsta studente Grieta Butjankova. «Pirmais bija interesanti, cik tad dienu nākamgad būs - 28 vai 29? Izrādījās - garais gads. Asociācijas bija, ka tas ir vēju un sniegputeņu mēnesis, un to arī mēģināju parādīt, viss lido uz augšu.» «Tā ir sietspiede,» viņa piebilst. «Mans mēnesis ir septembris,» stāsta Anita Rupeika. «Te ir attēlota Mākslas akadēmija, kas pārvēršas bruņurupucī, kurš skatās peļķē. Tas ir mēnesis, kad sākas mācības. Studentiem tas ir ļoti grūts mēnesis. Jo tikko bija vasara, tu atnāc uz akadēmiju, un jāsāk ražot māksla. Bet māksla nav tas formāts, ko var vienkārši uzražot. Sanāk - slinkais mēnesis, jo tu vienkārši sēdi un mēģini izdomāt kādas idejas. Bruņurupucis ir tāds lēns dzīvnieks,» septembra koncepciju skaidro jaunā grafiķe. Mēneša skaitļi ir rakstīti uz imitētām līniju un rūtiņu burtnīcas lapām. «Es mēģināju atdarināt jauna cilvēka rakstīto,» skaidro Anita Rupeika.
Foršs mēnesis!
Pasniedzējs Guntars Sietiņš savu jūliju gribējis izveidot kā sauli. Tajā ieritināts gan Jūlijs Cēzars, gan Zvejnieku svētki. «Kad man tika dots darba uzdevums un izstāstīts, kādu viņi vēlas šo kalendāru redzēt, sapratu, ka tas ir iecerēts rotaļīgs. Man nebija jāuztraucas par vērtējumu, atzīmi, varēju justies samērā brīvi,» pasmejas pasniedzējs. «Metodiski izgāju cauri un apskatījos, kādas ir svinamās dienas. Septiņu gulētāju diena ir manas mammas dzimšanas diena. Es vienmēr vēroju, kādi laikapstākļi būs šajā dienā.»
Vivianna Marija Staņislavska, kura pieaicināta no jaunāka kursa, savu aprīli redz dzidros zili zaļos toņos. «Bija ļoti liels prieks par savu lozi. Man ir divi brāļi, un viņiem aprīlī ir gan dzimšanas diena, gan vārdadiena. Man tie ir ļoti mīļi svētki, foršs mēnesis!» priecājas māksliniece. Līdz šim viņa vairāk savos darbos izmantojusi savas asociācijas, bet šoreiz centusies balstīties uz faktiem. «Te ir trīs grācijas, kuras te kustas un dzīvojas. Īstenībā pat vairāk. Aprīlis kā nosaukums radies sengrieķu valodā no Afrodītes, kura simbolizē skaistumu un mīlestību, kas ienāk dabā. Ir silts - visi iemīlas. Tā pacilātība dabā. Ir arī fauns. Tur ir tik daudz salikts iekšā, ka es jau vairs pati neatceros.»
Pasniedzēja Rūta Briede tikusi pie decembra. Par lozi priecājusies, jo «taisni šogad biju izdomājusi, kā zīmēt skujas», un tradicionālās, klišejiskās Ziemassvētku asociācijas nemaz nav traucējušas. Viņas versijā spīgulīši un citi eglīšu rotājumi decembrī dodas uz mežu pie eglēm. Gluži burtiski, jo visiem ir pieaugušas sīksīciņas kājiņas kā tādiem simtkājiem.
Kur, kad