Dafi sastingst manu roku aptvērienā, izjūtu viņas silto elpu pie sava vaiga. Pēc brīža sune maigi nolaiza man seju un dodas uz vārtiņiem - nāc taču iekšā! Pagalmā, katra uz sava sniega paugura pakāpusies, mūs sagaida varena suņu kopa - melnā Bernes ganu sune Prada ar meitu Gesi un Dafi meita Barbi. Abi suņu bērni ir tikai pusgadu veci, bet augumā viņas neatšķiras no savas mammas. Droši vien, ja man būtu aparāts, kas uztver un pārraida no dzīvas radības plūstošo labestības un maiguma auru, ap mums plestos spožs varavīksnes loks.
No laukiem nokļūst Luvrā
Kooperatīva māju ciematā Gauja, starp upi, jūru un meža ezeriem, dzīvo Latvijas televīzijas inženieris Viktors Mucenieks. Kad iepriekšējais mājas sargs aizgāja citos medību laukos, šajā mājā ienāca Bernes ganu suns Prada, kurai ir jau trīsarpus gadu. Tajā pašā suņu izstādē, kur Viktors noskatīja Pradu, viņš ieraudzīja īstus skaistuļus no Somijas. Pireneju kalnu suņu Latvijā tolaik vēl nebija, un baltie somi gluži vai apbūra Viktoru. Drīz viņš no Zviedrijas atveda Dafi. Viktors labprāt stāsta par šķirni: «1675. gadā Francijas troņmantnieks iemīlējās kādā baltā lauku kucēnā un paņēma to līdzi uz Luvru. Tiklīdz viens suns nokļuva galmā, arī citi aristokrāti iekāroja baltos lācēnus, un tie kļuva par franču galma mājas suņiem. Tādā veidā šķirne kļuva pazīstama. Suņus izmantoja aitu un liellopu ganāmpulku apsargāšanai no vilkiem un lāčiem, kā arī apsardzei mājās un pilīs. Pireneju kalnu suņi, saukti arī par lielajiem pirenejiešiem (angļu val. - Great Pyrenees) franču aristokrātiem kalpoja par uzticamiem miesassargiem.»
Dotā iespēja jāizmanto
Viktors un Jeļena ar Pradu un Dafi apmeklēja Latvijas Kinoloģiskās suņu izstādes, «lai sevi parādītu un uz citiem paskatītos». Kādā no izstādēm Viktors ieraudzīja ar Dauna slimību sirgstošus bērnus: «Kad viņu rociņas iegrima Dafi kažokā, es ieraudzīju smaidu bērnu stingajās sejiņās, un man acīs sariesās asaras.» Mazliet vēlāk Viktors internetā uzzināja, ka Amerikā organizācija Therapy Dogs International labestīgos, ar maigu skatienu apveltītos Pireneju kalnu suņus izmanto kā dvēseles terapeitus rehabilitācijas centros, veco ļaužu un slimo bērnu pansionātos. Viņš izzināja visu par kanisterapiju (canis latīņu val. suns): «Tagad mērķtiecīgi mācos, lai iegūtu kanisterapeita sertifikātu. Domāju, ka šī mērķa dēļ man tika dota iespēja tikt pie tāda suņa.» Viktors stāsta, ka pagājušā gadsimta 50. gadu vidū medicīnā parādījās īpaša nozare - animaloterapija (zooterapija). Lielākajā daļā Eiropas valstu, Amerikā, Krievijā plaši izplatīti dažādi animaloterapijas veidi. Suņiem - kanisterapeitiem ir sava štata vienība pansionātos, slimnīcās un reabilitācijas centros. Daudzie pētījumi pierādījuši speciāli apmācīto suņu labvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību. Nodarbības ar viņiem palīdz ārstēt ļoti smagas slimības - autismu, bērnu cerebrālo trieku, asinsvadu saslimšanas, depresiju un daudzas citas. Slimais gūst prieku un baudu no šīs saskarsmes, un arī suni sajūsmina maza cilvēciņa eksistence un iespēja atrasties viņam līdzās. Kanisterapija nav lietojama tikai gadījumos, ja cilvēkam ir alerģija pret suņa spalvu. Diemžēl reitterapija Latvijā ir atzīta, bet kanisterapija kā rehabilitācijas metode oficiāli nav reģistrēta, kaut arī ir sertificēti suņi un saimnieki, kas darbojas Dienesta un sporta suņkopības centra pārziņā. Īpaši atzīmējami Vladislava un Svetlanas Jakimovu panākumi. Nav arī ārstu, kas dotu norīkojumus uz kanisterapijas nodarbībām, bet bērnu iestāžu vadītāji baidās sagatavotos suņus ielaist skolās, bērnudārzos un slimnīcās. Sak, ka tik kaut kas nenotiek!
Ugunskristības izturētas
Taču lietas virzās uz labo pusi. Lai strādātu ar īpašajiem bērniem, suns un viņa saimnieks tiek speciāli apmācīti un testēti. Darbam ar pacientiem tiek pielaisti ne visi suņi, tikai mierīgie, līdzsvarotie, ar stabilu psihi, ideālu raksturu un augstu intelektu apveltītie. Lai pilnveidotu zināšanas, Viktors pašlaik mācās kinologu kursos. Viņa suņi izgājuši dažādas apmācības. Notikušas arī pirmās ugunskristības - gan Dafi, gan viņas meita Barbi un dēlēns Bonami, kas dzīvo Cēsīs slimas meitenes ģimenē, piedalījušies televīzijas pārraidē un Talsu pilsētas svētkos, apmeklējuši vecu ļaužu pansionātus, bet LKF suņu izstādēs Skonto hallē Viktors ar pirenejietēm iepazīstinājām bērnus, ļāva viņiem kopā darboties. Ar Dafi apmeklētas dažas slimu bērnu ģimenes. Janvāra beigās vairāku cilvēku un viņu suņu grupā Viktors ar Dafi dosies Latvijas Kinoloģiskās federācijas organizētā braucienā uz Poliju, kur piedalīsies apmācībās, kārtos eksāmenus, suns tiks testēts atbilstoši noteikumiem. Viktors iegūs kanisterapijas speciālista sertifikātu. Tas dos abiem tiesības šajā jomā strādāt visās Eiropas Savienības valstīs. Vai arī Latvijā izmantos viņu spējas?