(Kā atceramies, _Lattelecom_ padomes priekšsēdētāja amats Kalvītim bija viens no Tautas partijas nosacījumiem pašreizējās valdības tapšanai.) Lēmumam par valsts naudas piešķiršanu viņa un vēl dažu kungu firmai esot jābūt «politiskam», proti, tas jāpieņem valdībai, zinoši norāda bijušais premjerministrs.
Šajā mazajā shēmiņā kā ūdens pilē redzami «uzņēmējdarbības principi», kuri ir pamatā krietna pulka dažāda mēroga darboņu labklājībai, sākot no tādiem sīkaļām kā pats Kalvītis ar viņa hokeja biznesu un viņa sievas mazo HES, līdz pat mūsmāju «oligarhiem» jeb ļoti respektabliem lieluzņēmējiem, kā viņiem patiktos, lai šos dēvējam. Ļoti vienkārši - ar politiskiem lēmumiem jārada «biznesa vide», kurā peļņu viņiem nodrošina galu galā nodokļu maksātāji.
Pie reizes Kalvītis kārtējo reizi izpauž, ko viņa izpratnē nozīmē vārds «politika» - tā ir šādu darījumu kārtošana ar citiem tādiem pašiem «politiķiem». Viens šās politikas rezultāts ir Latvijā īpaši dziļā ekonomiskā krīze. Vēl tālejošāks būtu šādam biznesa modelim atbilstošs valsts iekārtojums - pareizas «politiskās izšķiršanās» paraugs Kalvītim ir autoritārās Kazahstāna un Baltkrievija, kur, kā viņš norāda, hokeja klubus atbalsta valdība.
Kalvīša bezkaunīgais sauciens pēc valsts naudas savam citādi, kā viņš uzskata, dzīvot nespējīgajam biznesa projektam sakrita ar viņa partijas biedra, pašvaldību ministra Edgara Zalāna apstulbinošo paziņojumu, ka TP nu tik būšot «reformu partija», jo tikai ar reformām valsti varot izvest no krīzes. Paši ievedām, paši izvedīsim? TP, Kalvīša un arī Zalāna paša attiecības ar īstenību labi raksturo viņa teiktais par politiķiem valdības ministrijās - ka tie «dzīvo savā sētā, kuru sargā ar suņiem, un neskatās, kas notiek valstī».