Vienota pedofilu reģistra nav, informācijas apmaiņas sistēmas arī, kas būtu ļāvusi izsekot mūsu tautieša noziedzīgās gaitas, un šis pedofils varēja mierīgi «sākt dzīvi no jauna» citā Eiropas valstī. Padzīts no bērnunama Latvijā uz aizdomu pamata, tiesāts par bērnu pornogrāfijas materiālu glabāšanu Vācijā, bet nu atzinies vairāk nekā 50 bērnu seksuālā izmantošanā Nīderlandē. Nepieņemami dārgi maksā šī savstarpējās informācijas nepieejamība - kaut vai tikai dažādu valstu kompetentajām varas iestādēm.
Jau uzreiz pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem ASV plaši tika spriests, cik pie toreizējiem teroristu panākumiem bija vainojama dažādu specdienestu savstarpējā nedalīšanās ar informāciju. Savukārt vecajā pasaulē mulsina tas, ka Eiropas Komisija vēlas saukt pie atbildības, piemēram, autobraucējus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem citās valstīs, tai pat laikā nezina, kā pasargāt bērnus no kaimiņvalstu varmākām.
Bērni, protams, mēdz daudz ko sadomāt. Tikai diezin vai tas tagad būs kāds mierinājums tai Nīderlandes bērnudārza vadībai, kas tieši ar šādu argumentu noraidīja pret viņu vērstās apsūdzības pirms pāris gadiem. Rodas jautājums - kam gan vēl ir jānotiek, lai krimināli sodītiem pedofiliem tomēr nebūtu vairāk tiesību kā nevainīgiem bērniem un viņi nevarētu netraucēti atkārtot savus perversos noziegumus kādā citā Eiropas valstī?