«Mēs nekad nedrīkstam aizmirst, kas šeit notika,» viesojoties nogalināto piemiņas vietā, uzsvēra premjerministrs trīs dienu ilgās Indijas vizītes noslēgumā.
1919. gada aprīlī britu karavīri Amritsaras pilsētas parkā bez brīdinājuma atklāja uguni uz neapbruņotu cilvēku pūli, nogalinot simtiem cilvēku. Ļaudis, par spīti britu koloniālās varas aizliegumam, bija pulcējušies uz mītiņu. Vara pavēlēja noslēgt parka vārtus un sākt uzbrukumu, kas beidzās pēc desmit minūtēm, kad britiem aptrūkās munīcijas.
Lielbritānija apgalvo, ka 1919. gada slaktiņā nogalināti 379 cilvēki un ievainoti 1200, taču pēc Indijas neatkarības aktīvistu aplēsēm liktenīgajā dienā dzīvība tika atņemta aptuveni tūkstotim indiešu.
D. Kamerons, uzklausot pārmetumus, ka tā arī neatvainojās par notikušo, taisnojās: «Nedomāju, ka pareizākais ir lūkoties vēsturē un meklēt lietas, par kurām varētu atvainoties,» citēja laikraksts The Guardian.
Taču daļa indiešu ir pretējās domās. «Es neesmu apmierināts, ka viņš netikās ar traģēdijā cietušo ģimenes locekļiem. Ja jau tu izjūti kaunu, kāpēc par to neatvainoties?» vaicāja Sunils Kapors, kura vectēvs gāja bojā britu īstenotās apspiešanas akcijas laikā.