Tāds iespaids deputātam radies Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas sēdē, kurā uzaicinātais M. Bondars nav atbildējis uz jautājumiem pēc būtības, bet ar žestiem un citiem paņēmieniem centies radīt par sevi labu iespaidu, aizslīdot prom no vaicātā. «Politikā lielu lomu spēlē pašiedvesma, bet šajā gadījumā tas jau draud ar sevis pārvērtēšanu. Nevar noliegt, viņam ir Amerikas skola un publiskas personas dotumi,» sacīja M. Kučinskis.
Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens nedomā, ka M. Bondars būtu kļuvis par prezidentu, ja vēlētu tauta. Viņaprāt, tādā gadījumā šajā amatā ievēlētu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, kuram būtu radošās inteliģences un juristu atbalsts ar daudz lielāku jaudu. M. Bondars izmantojis iespēju atgādināt par sevi un partiju, kura sēž dziļā opozīcijā, - tā bija izdevība sevi parādīt, uzskata J. Ikstens. Politologs uzsver, ka tas gan neesot nekas slikts. LRA ir septiņi balsstiesīgie deputāti, un tieši tik 3. jūnijā nobalsoja par M. Bondaru, kurš no prezidenta kandidātu cīņas izstājās pirmais.
Janvārī sāk kampaņu
Kopš janvāra beigām, kad LRA paziņoja par nodomu pieteikt M. Bondaru prezidenta vēlēšanām, viņš aktīvi apmeklēja arī reģionus. Tas, iespējams, rezultējās vairākos tūkstošos atbalstītāju, kuri par LRA kandidātu nobalsoja aptaujā mansprezidents.lv, ierindojot LRA līderi pirmajā vietā. M. Bondars centīgi informēja par savām gaitām arī sociālajos tīklos. Viņam sociālajā vietnē Twitter ir vairāk nekā 5500 sekotāju, savukārt LRA līdera politiskajam domubiedram Artusam Kaimiņam seko vairāk nekā 42 000 cilvēku, kuri, visticamāk, arī ieraudzīja retvītotos M. Bondara ierakstus. Viņš paguva aizbraukt pat uz Ameriku un pie tautiešiem uz Īriju. Par prezidenta kandidātiem interesējās mediji, kas bija papildu tribīne, kādu nelielas opozīcijas partijas līderim citos apstākļos būtu grūti iegūt.
Tieši to uzsvēra Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) deputāts Imants Parādnieks, kuram ir vienkāršs skaidrojums - M. Bondars un viņa pārstāvētā reģionos sakņotā apvienība gatavojas nākamajām pašvaldību un arī Saeimas vēlēšanām. Novados tās mērķis varētu būt atsevišķās pašvaldībās izgriezt pogas ZZS, uzskata I. Parādnieks. Vēl viņš piebilda: «Tas, ka Bondars netiks ievēlēts, bija skaidrs pat viņam pašam.»
M. Bondars tam nepiekrīt: «Ja es piedalījos vēlēšanu procesā, tad apzinājos, ka varu kļūt par Valsts prezidentu.» Tiesa, visus mērķus neesot izdevies sasniegt. Ir panākta savlaicīgāka kandidātu izvirzīšana, sabiedrībai dodot iespēju viņus iztaujāt un vērtēt. Notikusi arī diskusija par Valsts prezidenta institūciju. «Man bija ko piedāvāt. Ja šis piedāvājums ir noraidīts, deputātiem jāspēj sabiedrībai paskaidrot, kāpēc tas ir noraidīts. Vēlēšanām jābūt personību un ideju cīņai, nevis varas un naudas cīņai,» saka M. Bondars.
Tribīni izmanto arī pats
Par katru Valsts prezidenta kandidātu debatēs runāja kāds no viņa izvirzītājiem - izteikties par M. Bondaru bija uzticēts Nellijai Kleinbergai. Vienotības deputāts Ainars Latkovskis sēž netālu no viņas, un tajā brīdī, kad M. Bondars pats pieteicies debatēs, A. Latkovskim viņa vietā kļuvis neērti, «it kā Nellija nebūtu gana labi norunājusi, ja vēl pats aizgāja uzstāties». Tas bijis kaut kas līdz šim nepieredzēts, piebilda A. Latkovskis. Jāteic, ka E. Levitam šādas iespējas runāt sēdē nemaz nebūtu. M. Bondars neaģitēja par sevi, bet pateicās atbalstītājiem un sacīja: «Sabiedrības uzticību nevar iegūt pēdējā naktī pirms vēlēšanām, bet gan savlaicīgi piedaloties debatēs, tiekoties ar cilvēkiem un Saeimai ieklausoties sabiedrības viedoklī.» LRA kandidāts vēlēšanu dienā arī nenoguris pārvietojās pa zāli, nepārtraukti ar kādu sazinājās telefoniski un ik pa laikam pieskrēja pie savas palīgu komandas, kurai bija pievienojusies sabiedrisko attiecību speciāliste Liliāna Ozoliņa.
Uz vaicāto, cik lielus un kādus finanšu resursus viņš iztērējis kampaņā, kas prasīja acīmredzamus ieguldījumus, M. Bondars atbildēja: «Kam? Kādai kampaņai? Man nebija kampaņas.» Uz reģioniem esot braucis kā Saeimas deputāts ar parlamenta auto un galvenokārt ieradies vietās, kur ticis uzaicināts. L. Ozoliņa esot ģimenes draudzene un sabiedriskā kārtā palīdzējusi sagatavoties kandidātu debatēm. Liels atbalsts bijis dēls Daniels, kurš palīdzējis uzturēt tēva profilu sociālajos tīklos, ievietojot tajā videomateriālus un fotouzņēmumus. «Tas bija taisnīgi, ka Daniels varēja atnākt prezidenta vēlēšanu dienā uz Saeimu,» sacīja M. Bondars. Visiem kandidātiem bija piedāvāts uzaicināt ģimenes locekļus. Dzīvesbiedre Ieva neesot bijusi tikai tāpēc, ka tajā laikā piedalījusies labdarības pasākumā.
Viens no LRA līderiem Babītes novada priekšsēdētājs Andrejs Ence atzīst, ka apvienība nav cerējusi uz M. Bondara ievēlēšanu un to sapratusi pēc tam, kad Saskaņa izvirzījusi savu kandidātu. «Taču Mārtiņam bija sabiedrības atbalsts. Tas arī ir svarīgākais,» piebilda A. Ence. N. Kleinberga vērojusi kolēģa tikšanās reģionos, kur viņš spējis iedvesmot cilvēkus. Ar to arī varot skaidrot šo atbalstu. Viņa novērtē M. Bondara drosmi, jo tas nozīmēja arī vairākus mēnešus ļaut sevi, kā saka, apspļaudīt - vispirms jau interneta vidē.