Ar mūsdienu modernajiem komunikāciju līdzekļiem ir iespēja apzināt lielu skaitu vēlētāju un norādīt, kā rīkoties, - nereti tas ir ieteikums vienu vai dažus kandidātus atzīmēt ar krustiņiem, bet pārējos izsvītrot. Līdz ar to šī vēlēšanu likumā paredzētā iespēja zaudē savu nozīmi un sarakstu iekšējā grozīšana vairs netiek izmantota, lai sniegtu novērtējumu kandidātu darbam, bet lai, atbalstot kādu politiķi, vairotu viņa izredzes uz citu rēķina, tos svītrojot.
Deputāti ar svītrojumiem
Uz tādu rīcību varēja vedināt Vienotības deputātu kandidātu Jāņa Upenieka, Viļņa Ķirša, Ineša Boķa, Jāņa Junkura, Dzintara Zaķa, Romualda Ražuka un vēl vairāku politiķu individuālā vēlēšanu kampaņa, tajā tika izplatīta vēlēšanu avīze ar norādi, kurus kandidātus vajadzētu atbalstīt. Līdzīgu kampaņu īstenoja arī Zaļo un Zemnieku savienības kandidāts Valdis Kalnozols. Dienas žurnālists, kurš vēlēšanu naktī novēroja balsu skaitīšanu kādā Rīgas vēlēšanu iecirknī, redzēja, ka, piemēram, Latvijas Reģionu apvienības sarakstā daudzos biļetenos bija izsvītroti visi kandidāti, izņemot pirmo un pēdējo, kuri atzīmēti ar plusiem. No LRA saraksta Saeimā kā trešā iekļuva Inga Bite, kurai ir vairāk svītrojumu nekā krustiņu - ar tiem politiķi atbalstījuši 1029 vēlētāji, bet svītrojuši - 5367 pilsoņi. Līdzīgs svītrojumu skaits bija visiem kandidātiem, izņemot Arturu Kaimiņu un Mārtiņu Šicu, kuri ir ievēlēti.
Ka krustiņu likšana vai vismaz svītrošana savu laiku pārdzīvojusi, pieļāva ne tikai Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība), bet arī Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars un vairāki politiķi. Pirmais par to ierunājās Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK deputāts Imants Parādnieks Latvijas Radio diskusijā nākamajā dienā pēc vēlēšanām. Viņš Dienai atkārtoja, ka par šo kārtību ir nepieciešama diskusija, jo, viņaprāt, pozitīvajam balsojumam ir jābūt spēcīgākam un par katru plusu būtu jādod divi punkti. Te gan jāatgādina, ka 10. Saeimas vēlēšanās, kurās Visu Latvijai! un Tēvzemei un brīvībai/LNNK pirmo reizi startēja kopā, vienas partijas kandidātus iekļaujot sarakstā ar pāra numuriem, bet otras - ar nepāra, VL atbalstītāji atsevišķos apgabalos bija svītrojuši «tēvzemiešus». Taču šajās vēlēšanās partijas vēlētāji jau bija uzticējušies tai kārtībai, kādā Nacionālā apvienība sarindoja kandidātus.
Nav jauna ideja
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars jau pirms kādiem gadiem desmit ieminējās, ka varbūt ir lietderīgi atteikties no deputātu kandidātu svītrošanas, bet politiķi toreiz mudināja nejaukties parlamenta kompetences jautājumos. Arī tagad A. Cimdars savu viedokli nav mainījis un uzskata, ka varētu saglabāt tikai iespēju pievilkt krustiņus personām, kuras vēlētājs atbalsta. Lūgts komentēt gadījumus, kad deputāta mandātu iegūst cilvēks, kuram svītrojumu ir ievērojami vairāk nekā plusu, A. Cimdars atbildēja, ka viņam ir padomā kāds risinājums. Ja likumā noteiktu, ka Saeimā var ievēlēt tikai deputātus ar pozitīvu bilanci un, ja tādu sarakstā nav, šo vietu parlamentā ieņemtu citas partijas pārstāvis, tad varētu atbrīvoties no nevajadzīgas iekšējās svītrošanas un kampaņas, iespējams, kļūtu kvalitatīvākas.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I. Čepāne, kura šajās vēlēšanās vairs nekandidēja, atzina, ka ir nepieciešama diskusija, vai šī sistēma sevi attaisno, jo tā ir deformēta, ja notiek iekšējā izrēķināšanās ar savējiem. «Nevar kopēt vecos laikus, jo tagad ir citas komunikācijas iespējas, bet mēs vēl acīmredzot neesam nobriedusi pilsoniskā sabiedrība,» atzina I. Čepāne, kura labus kolēģus savulaik ir atzīmējusi ar plusiem, lai gan ar viņiem konkurēja. Politiķe pieļāva, ka, no otras puses, - ja būtu liegta iespēja vēlētājiem iekšēji mainīt kandidātu secību sarakstā, tas varētu negatīvi atsaukties uz vēlētāju aktivitāti.
Lielāka atbildība partijām
Bijušais Reformu partijas līderis Valdis Zatlers, uz kura politisko spēku iekšējā pretkampaņa 2011. gadā atstāja diezgan lielu iespaidu, tagad atzina - ja divās vēlēšanās pēc kārtas, izmantojot svītrošanas mehānismu, var nodrošināt ievēlēšanu, tas jau ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā. Vienotībā individuālo kampaņu īstenoja tie paši bijušie Reformu partijas biedri, kas ar vadību nesaskaņotas avīzes izdeva 11. Saeimas vēlēšanās. Vairāki no partijas atšķēlās, bet tagad kandidēja no Vienotības. «Redzam, ka mīnusi spēlē lielāku lomu nekā plusi, tas dod iespēju manipulēt,» sacīja V. Zatlers. Viņaprāt, arī Saeimas vēlēšanās vajadzētu paredzēt vēlētāju reģistru kā pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tad pilsoņi varētu balsot tikai noteiktā vēlēšanu iecirknī.
Viens no Latvijas Reģionu apvienības līderiem Dainis Liepiņš nevarēja komentēt savu kolēģu kampaņas nianses, kas praktizētas Rīgas vēlēšanu apgabalā. Viņš startēja Zemgalē un savas līdera pozīcijas nezaudēja. Sarakstā daži kandidāti no zemākas vietas ir pacēlušies ievērojami augstāk, taču viņi noteikti neesot organizējuši kolēģu svītrošanu, bet ir atbalstīti kā cienījami cilvēki. «Iekšējā attiecību kārtošana ir spēles sastāvdaļa, bet man nav padoma, vai kaut kas būtu jāmaina,» atzina D. Liepiņš.
Pilnīgi noteikti pret jebkādām pārmaiņām vēlēšanu kārtībā, kas dod iespēju pilsoņiem iekšēji grozīt sarakstus, ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš sacīja: «Sabiedrībai jādod iespēja izpausties. Ja tu esi sabiedrībā ieredzēts cilvēks, no svītrošanas nav jābaidās.» Pret izmaiņām ir arī Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, pēc kura domām, šī ir demokrātiska un laba iespēja vēlētājiem ietekmēt, kuras personālijas viņus pārstāvēs Saeimā. «Tas gan uzliek lielāku atbildību partijām,» atzina A. Kampars, norādot, ka Eiropas valstīs ir dažāda prakse.