Viņš norāda, ka policijai nav sistemātiska risku grupu (profesionālie slepkavas, ieroču tirgotāji, potenciālie slepkavību pasūtītāji vai starpnieki) monitoringa. Viņaprāt, ļoti svarīga arī ir ātrās reaģēšanas metodika, bet tādas trūkstot, netiek veiktas regulāras mācības, netiek izvērtētas un ņemtas vērā iepriekš pieļautās kļūdas.
Komentējot E.Ivanovas slepkavības lietu, A.Babris uzsver, ka L.Antonovs ir notverts veiksmīgas nejaušības, nevis profesionālas rīcības dēļ.
Viņš arī jautā: «Vai ir atstrādāta versija, ka slepkavību varētu būt pasūtījis Ojārs Grasmanis, ar kuru Ivanovai bija romantiskas attiecības. Viņa būtu varējusi mīļotajam aizdot naudu, ko viņš nav gribējis atgriezt?»