Pašmāju precēm būt pieprasītām un populārām pircēju vidū nepalīdz arī tas, ka mūsu valsts iedzīvotājiem iepērkoties svarīgākais preču izvēles kritērijs ir cena, otrajā vietā - kvalitāte, bet patriotiska vēlme atbalstīt savējos ražotājus ierindojas tikai trešajā vietā, atzīst uzņēmēji.
Iebiezināto pienu neražo
Neizturot konkurenci, no tirgus ir pazudis tāds produkts kā Latvijā ražots iebiezinātais piens, bet veikalu plauktos atrodami tikai dažādi ārvalstīs ražoti iebiezinātā piena veidi. Pārtikas un veterinārajā dienestā Diena uzzināja, ka Latvijā reģistrēts viens iebiezinātā piena ražotājs uzņēmums Vajars, bet, sazinoties ar uzņēmuma valdes locekli Edvīnu Galiņu, atklājas, ka arī Vajars iebiezināto pienu vairs neražo. «Pārtraucām ražot iebiezināto pienu, jo gan piens, gan cukurs maksā dārgi un cena galaproduktam sanāca augsta. Ražot šo produktu nebija rentabli. Iepriekš ražojām iebiezināto pienu iepakojumos pa 10 kg un 22 kg un mūsu pircēji galvenokārt bija uzņēmumi,» stāsta E. Galiņš un piebilst, ka vienīgā iespēja paaugstināt konkurētspēju piena produktiem vietējā tirgū ir panākt zemāku galaproduktu cenu. «Direktīvā kārtā noteikt vietējā tirgus aizsardzības pasākumus nav iespējams. Tirgū visu nosaka patērētāja izvēle un cena,» saka Vajars pārstāvis un uzsver, ka pats cenšas iegādāties Latvijas preces, bet «jāatzīst, ka bieži pērku preces, kurām ir atlaide, vai arī tās, kas man šķiet kvalitatīvākas».
Iebiezināto pienu patlaban neplāno ražot arī iespaidīgie piena pārstrādes nozares uzņēmumi Food Union un Latvijas piens. Food Union darba kārtībā pat nav bijis jautājuma par šāda produkta ražošanu, informē uzņēmuma pārstāvji. Savukārt Latvijas piena pārstāve Iveta Tomsone skaidro: «Latvijas piena pirmsākumos bijušas diskusijas par kondensētā piena ražošanu, taču Baltijas valstīs noiets šim produktam ir neliels un atdeve minimāla. Turklāt kondensētā piena nišu varētu saukt par nesakārtotu.»
Ķīniešu grābekļi
Ar ievestajiem produktiem jākonkurē ne tikai pārtikas ražotājiem, bet arī kokapstrādes produkcijas ražotājiem. Aplūkojot dažādus darbarīkus veikalos K-Rauta un Depo, Diena ievēroja, ka piedāvājumā ir gan Ķīnā, gan Vācijā, gan vēl daudzās citās valstīs ražoti koka darbarīki, piemēram, grābekļi. Tomēr kokapstrādes nozares uzņēmēji par ārvalstu produkcijas ienākšanu Latvijas tirgū neraizējas, jo «mūsu valsts kokapstrādes un kokrūpniecības nozare kopumā eksportē 10 reižu vairāk nekā importē,» skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss un piebilst: «Latvijas ražotāji iekarojuši eksporta tirgus, un vietējā tirgū paliek tikai 20-30% no kokrūpniecības saražotās produkcijas.» Visā kokapstrādes jomā mēbeles ir vienīgā produktu grupa, kuras kontekstā var runāt par masveidīgu importētās produkcijas ienākšanu, saka Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors un uzsver, ka patlaban konkurenci rada Ķīnas ražojumi.
Āzijas uzņēmumu produkcijas radītā konkurence jāņem vērā, atzīst arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: «Apstāties pie sasniegtā globālās konkurences, Āzijas izaugsmes tempu apstākļos nozīmētu slīdēt lejup uzņēmējdarbības vides pievilcīguma un Latvijas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju konkurētspējas ziņā.»
Pols ārzemju glazūrā
Populārā šokolādes saldējuma Pols glazūra tiek ieviesta no Zviedrijas, par to Diena rakstīja jau iepriekš. Saldumu ražotāja Laima pārstāve Rita Voronkova skaidro, ka arī šobrīd nekas nav mainījies un saldējuma Pols ražotājs Rīgas Piena kombināts, kas pēc apvienošanās ar uzņēmumu Valmieras piens pazīstams kā Food Union, pie Laimas ar sadarbības priekšlikumiem nav vērsies. «Saldējuma glazūras ražošanas tehnoloģija paredz to, ka gatavu glazūru šokolādes ražošanas uzņēmumi nepiegādā, bet mēs varētu piegādāt glazūras ražošanai nepieciešamās sastāvdaļas,» izklāsta R. Voronkova un pauž viedokli, ka «Latvijas uzņēmumi nevar konkurēt cenas dēļ.
Jāsaprot, ka starptautiski uzņēmumi, kuru ražošanas jaudas, salīdzinot ar mūsu valsts uzņēmumu jaudām, ir milzīgas, vienmēr varēs piedāvāt zemāku cenu».
Risinājumu Laimas pārstāve redz tajā, ka «Latvijas ražotāji var konkurēt tikai ar produkcijas kvalitāti, mūsu kvalitātei jābūt izcilai, jo cena nekad nebūs zemāka kā pasaules mēroga megauzņēmumiem».