Māte vērsās pēc palīdzības _ziedot.lv_, pēc portāla ieteikuma aprīlī rakstiski lūdza Veselības Obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA) segt operāciju Vācijā. Atbildi nesaņēma. Vecāki nolēma neriskēt. Saziedotā nauda pietika gan Annas, gan vēl daudzu bērnu ārstēšanai. Ar asarām acīs Gaļina pateicas ziedotājiem un saka - VOAVA pagājušajā nedēļā informējusi, ka meitu varēs operēt Vācijā par valsts naudu. Saziedotā nauda tiks ceļa izdevumu samaksai Annai, mātes uzturēšanās izdevumiem Vācijā, taču pāri palikušo novirzīs citiem slimajiem bērniem, _Diena_ uzzināja _ziedot.lv_.
Kad var cerēt uz valsts naudu ārstēšanai ārzemēs? Kā līdz tai tikt? Kad vienīgā cerība ir ziedojumi? Šādi jautājumi raisa diskusijas pēc plašām ziedojumu akcijām. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) ar ziedot.lv tagad pārrunājusi ciešāku sadarbību. Ja portāls saņems vecāku lūgumus palīdzēt bērniem ar smagām, īpaši komplicētām slimībām, BKUS piesaistīs ārstu konsiliju, lai palīdzētu izlemt par piemērotāko palīdzību, varbūt pat to varēs sniegt par valsts naudu. «Jauki, ka Bērnu slimnīca apsolīja konsiliju. Taču mani uztrauc tas, ka valstī nav tās piekļuves medicīnai visiem bērniem. Manuprāt, normālā situācijā, ja vajadzīgs konsilijs, tad tas vienmēr notiek, nevis mēs esam zaļā gaisma uz to,» saka ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. Problēma varētu būt ārstniecības iestāžu sadarbībā - ja bērns ar komplicētu slimību ārstējas, piemēram, reģiona slimnīcā un netiek nosūtīts uz BKUS, kas var sasaukt ārstu konsiliju, tad bērns «izkrīt» - viņam nemaz nav iespējama ārstēšanās ārzemēs par valsts naudu.
Var tikai Eiropā
Ziedot.lv visbiežāk ziedojumus vāc bērniem, kuriem ir mūža slimības, stāsta R.Dimanta. Ja nepieciešama ārstniecība ārvalstīs, ziedot.lv parasti vispirms iesakot vecākiem vērsties VOAVA. Arī, ja valsts segs bērna ārstēšanos ārvalstī, ziedot.lv vāc ziedojumus transporta, arī vecāku uzturēšanās izdevumiem, ko valsts nekompensē. «Piemēram, mums bija puisītis, kuram bija kaula smadzeņu operācija, pusgadu viņš uzturējās Budapeštā, vecākam bija jādzīvo klāt,» stāsta R.Dimanta.
Par valsts naudu var ārstēt tikai bērnus Eiropas Ekonomikas zonā un Šveicē. Tomēr nereti slimo bērnu vecāki izvēlas Krieviju, Ukrainu. Tad jāvāc ziedojumi. «Tur ir ne tikai lētāk, bet vecāki arī prot valodu,» skaidro R.Dimanta. Matīsam (6) ziedot.lv pirms trim gadiem savāca naudu cilmes šūnu transplantācijai Krievijā. «Latvijā ārsti nedeva nekādas cerības, tikai noteica bērnu cerebrālo trieku. Ieteica rehabilitāciju,» atceras Matīsa tēvs Jānis. Vecāki internetā uzgājuši, ka var veikt operāciju Krievijā. Tagad dēls staigā. «Pirms tam viņš tikai spēja gulēt uz muguras, skatījās griestos ar tukšu skatienu.»
Ziedot.lv saņemot arvien vairāk lūgumu vākt ziedojumus bērnu rehabilitācijai tepat Vaivaros, jo vecāki nespēj samierināties ar pat pusotru gadu garajām rindām, lai saņemtu valsts finansēto rehabilitāciju.
Solījumi var būt veltīgi
R.Dimanta arī uzsver - pirms ziedojumu vākšanas ziedot.lv vienmēr prasot Latvijas ārstu atzinumu, ka ārstēšanās ārvalstī bērnam nepieciešama. BKUS medicīnas direktors Andis Lācis norāda - medicīniski pamatotu lēmumu par to var dot tikai speciālistu konsilijs. Viņš kā atbalstāmu vērtē labdarību, tomēr mēdzot gadīties, ka labdarības fondiem nav pilnīgas informācijas - «ir daži izraksti ar pāris gadu vēsturi, vecāku emocionāls viedoklis». Ja konsilijs lemj, ka bērnu var glābt ārstēšanās ārvalstī, BKUS raksta atzinumu VOAVA, kura pieņem lēmumu atļaut pacientam par valsts naudu ārstēties ārpus Latvijas.
BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītāja profesore Dace Gardovska arī saka - var gadīties, ka bērnam slimība ir diagnosticēta jau pirms laika, tādēļ vecākiem būtu vērts ar bērnu atgriezties slimnīcā. «Varbūt bērnam tagad ir iespējama papildu vērtēšana, varbūt ir analīzes, ko iepriekš netaisīja, šodien taisa,» viņa saka. BKUS ar ziedot.lv vienojušies, ka varētu sasaukt atkārtotu konsiliju, ja iepriekšējais sanācis pirms ilgāka laika. Gadā neatliekamās palīdzības un plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai ārvalstīs pieaugušajiem un bērniem tiek tērēti aptuveni divi miljoni latu, stāsta VOAVA pārstāve Laima Rudze.