Pēdējās sabiedriskās aptaujas neglaimo N. Sarkozī, paredzot viņa sakāvi gan pirmajā, gan otrajā vēlēšanu kārtā un piekāpšanos sociālistu kandidātam Fransuā Olandam. Tomēr pašreizējā Elizejas pils saimnieka komanda cer, ka aktīva priekšvēlēšanu kampaņa palīdzēs N. Sarkozī atgūt pozīcijas un viņš arī turpmākos piecus gadus vadīs Franciju.
Būs Francijas sargātājs
Par to, ka N. Sarkozī piedalīsies prezidenta vēlēšanās, Francijā šaubījās retais, tomēr viņš pats kā klasisks dramatiskais aktieris ieturēja ilgu pauzi, kavējoties oficiāli izvirzīt savu kandidatūru. Ilgi gaidītais brīdis pienāca trešdienas vakarā, kad viņš intervijā televīzijā paziņoja, ka pēc nopietnām pārdomām ir nolēmis piedalīties vēlēšanās. «Es pieņēmu šo lēmumu, jo Francija, Eiropa un pasaule pēdējos trīs gados ir piedzīvojusi vairākas nepieredzētas krīzes, tāpēc necīnīties par jaunu franču tautas mandātu nozīmētu atteikšanos no saviem pienākumiem,» sacīja N. Sarkozī.
Viņš sevi nodēvēja par «tāda kuģa kapteini, kas atrodas vētras epicentrā», tādējādi uzsverot, ka ir īstais cilvēks, kas aizstāvēs «stipru Franciju». «Franču tautai ir jāsaprot - ja Francija būs spēcīga, tauta būs aizsargāta. Francija ir vairogs mums visiem,» N. Sarkozī teikto citē AFP.
Francijas prezidents varēja palepoties, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī valsts ekonomika ir piedzīvojusi izaugsmi, kas bijusi augstākā no visām lielajām Eiropas ekonomikām, tomēr piebilda, ka «joprojām daudz cilvēku ir bez darba, bet mūsu reformas tikai sāk dot rezultātus».
N. Sarkozī savu sīvāko konkurentu F. Olandu nosauca par sapņotāju viņa solījumu palielināt valsts izdevumus dēļ. «Savā ilgajā politiķa karjerā esmu redzējis daudzus cilvēkus apsolām sapņus. Šie sapņi vienmēr ir pārvērtušies murgos,» ironizēja Francijas prezidents.
Franči negrib Sarkozī
Šonedēļ publicētā socioloģiskā aptauja rāda, ka pirmajā vēlēšanu kārtā, kas notiks 22. aprīlī, F. Olands varētu iegūt 28% balsu, bet N. Sarkozī - 24%. Savukārt 6. maijā paredzētajā otrajā vēlēšanu kārtā sociālistu kandidāta pārsvars varētu būt pamatīgāks - 57% pret 43%, atsaucoties uz amerikāņu tirgus izpētes kompānijas Harris Interactive datiem, ziņo BBC.
N. Sarkozī priekšvēlēšanu kampaņās jūtas kā zivs ūdenī, tāpēc viņa palīgi domā, ka prezidents būs tikpat enerģisks kā 2007. gadā, kad viņš uzvarēja vēlēšanās.
Ledus ir sakustējies, jo trešdien darbību sāka N. Sarkozī oficiālais konts populārajā sociālās komunikācijas vietnē Twitter. Kampaņas organizatori nav aizmirsuši arī klasiskus ceļus, kā uzrunāt vēlētājus. Ceturtdien prezidents viesojās kādā siera ražotnē Alpos, svētdien viņam paredzēts plašs pasākums dzimtajā Marseļā. Pirms dažām nedēļām viņam atbalstu izteica Vācijas kanclere Angela Merkele, kura piedalīšoties arī dažos N. Sarkozī priekšvēlēšanu pasākumos.
Par sliktu N. Sarkozī izredzēm apsteigt F. Olandu runā neizpildītie solījumi, jo pirms pieciem gadiem viņš apņēmās liberalizēt ekonomiku, samazināt bezdarbu un palielināt iedzīvotāju pirktspēju. Taču pienāca globālā krīze, un straujas izaugsmes vietā Francijas ekonomika piedzīvoja lielāko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara.
Daudziem frančiem N. Sarkozī vairāk nepatīk kā personība, nevis kā politiķis. F. Olands žurnālistiem stāstījis, ka visā valstī, tiekoties ar vēlētājiem, pie viņa ir vērsušies cilvēki, kuri vēlēšanās cer uz sociālista uzvaru. Tomēr vēl vairāk esot tādu cilvēku, kuri grib F. Olanda uzvaru, lai atbrīvotos no N. Sarkozī.