Kultūra sākas ar dzimtas stāstiem. Ar cieņu pret cilvēku privāto pasauli. Pārkāpjot robežu, neērti jūtas gan robežpārkāpējs, gan aprunātais. Situācija, kad publiskoja Latvijā populāras aktrises privātās dzīves momentus, norāda uz sabiedrības tikumiskās domāšanas trumiem. Aktrisei netieši pārmet, ka viņa savu privāto dzīvi cer nokārtot ar iepazīšanās portāla palīdzību, meklējot sev piemērotu vīrieti, turīgu ārzemnieku. Par to nav pieklājīgi runāt: sievietes kaunas, atlikušie vīrieši nesaprot milstošās problēmas apjomus.
Problēma ir brēcoša, bet neviens nopietni neizvērtē, ka Latvijas sievietēm, kuras pāraugušas princešu vecumu, nav līdzvērtīgu vīriešu. Un daba stāv pāri erzacprātojumiem, ka «katrs sevi atrod, gremdējoties pašapcerē un vienatnē». Nē! Harmoniju veido sievišķā un vīrišķā apvienojums. Daba liek sievietēm neapzināti meklēt partnerus dzīvei un pēcnācējiem. Latvijas sieviešu situāciju definējis Imants Ziedonis Poēmā par pienu - kā bišu mātes viņas atrod tikai tranus. Mirklim, ne dzīvei.
Demogrāfiskās situācijas aina ir baisa kā aisberga draudi sadragāt sociālo kuģīti. Lai izrautos no lauku bezcerības, jaunās latviešu princešmeitenes no laukiem pārdodas par tūkstoš naudiņām trešo valstu līgavaiņiem, toties Latvijas četrdesmitgadīgās, izglītotās karalienes meklē līdzvērtīgu karali ar karaļvalsti un dodas prom. Latvijā situācija ir skarba - nonākot ekonomisko problēmu priekšā, darbu zaudējušie vīrieši pazūd, izgaist no ģimenēm, nomirst, pakaras, nodzeras, kamēr izmisuma situācijā nonākušās sievietes sāk mācīties nākamajā augstskolā. Turpretī Latvijā karaļa vecumu un labu atalgojumu sasniegušie vīrieši izlaižas, un tikai retajam ir viena sieva. Tikai retajam nav paralēlo attiecību.
Kas ārzemniekos īpašāks par mūsējiem? Pavērojiet lidostās: vai atminēsiet latviešu «večus»? Vienmēr! Mūsējie ir ar smagiem pleciem vai arī kā pāvi uzprišinājušies, bet seja tukša. Ārzemnieki nav pārcilvēki, bet viņu attieksme pret sievieti ir citāda, tāpēc mūsējās turp dodas. Mūsējie uztver sevi kā dāvanu sievietēm, bet ārzemnieks izturas tā, ka dāvana ir sieviete. Ka viņa ir lolojamā un aprūpējamā tāpēc vien, ka viņa ir sieviete. Citāda maskulīnā pašvērtējuma pamatnostādne.
Katastrofāli trūkst «veču» pat kā dāvanu. Ja demogrāfi paskaitītu, vai sanāktu uz vienu sievišķi viens reproduktīvs «vecis»? Kāda karalienes vecumu sasniegusī dāma pēc vīra nāves gaidīja NATO karabāzi Latvijā. Teica, ka tad vismaz būs «veči». Uzcēla Lietuvā. Nu tā jau būs sociāla norma, ne apsmīnams notikums, ka izglītotās, čaklās, skaistās, ģimeniskās un saprātīgās latvietes piepildītas dzīves meklējumos līdzvērtīgos meklēt dosies pasaules iepazīšanās portālos.