Ventspilī saka, ka Rīgas osta tehniski nespētu nodrošināt naftas tranzītu, bet Rīgas ostā par to domas dalās. Tomēr arī Ventspilī varētu neiet tik gludi - privātie labu attiecību vārdā ar Krieviju, ar kuru Baltkrievijai ir visai saspīlētas attiecības, var laist šo iespēju gar degunu. Zināms, ka baltkrievi vētī naftas tranzīta ceļus arī pārējās Baltijas valstīs.
Ventspils priekšā
Jautājums, kura no abām Latvijas ostām varētu nodrošināt naftas tranzītu, šonedēļ aktualizējās pēc Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) un Baltkrievijas ārlietu ministra Sergeja Martinova tikšanās, kurā abas amatpersonas pārrunāja Rīgas iespējas nodrošināt lielo naftas tranzītu. Rīgas brīvostas pārstāvis Vladimirs Makarovs Latvijas Radio paziņoja, ka ir daudz strādāts, piemēram, šogad tiks pabeigta kanāla padziļināšana, lai Rīgas osta varētu uzņemt arī lielos kuģus. Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs Dienai pauda skepsi par ostas infrastruktūras atbilstību. Tomēr, ja baltkrievi garantētu, ka caur Rīgas ostu vismaz desmit gadu garumā ik gadu tiktu vesti 10 miljoni tonnu naftas, ostas infrastruktūra tiktu pielāgota divos mēnešos, noteica ostas pārvaldnieks. Pa dzelzceļu naftu uz Baltkrieviju varētu aizgādāt no abu pilsētu ostām, no Rīgas tas pat būtu lētāk. Taču Ventspils priekšrocība ir naftas vads, pa kuru pirms vairākiem gadiem no Baltkrievijas plūda Krievijas nafta. Kā norādīja Satiksmes ministrijā (SM), baltkrievus interesē iespēja naftu plūdināt otrā virzienā - no Ventspils uz Baltkrieviju. Lielā mērā arī šī aspekta dēļ Ventspils osta pirms vairākiem mēnešiem uzrunāta sarunu sākšanai par naftas tranzītu.
Privātie var nobremzēt
Ventspils mērs Aivars Lembergs Dienas Biznesam izteicies, ka naftu plūdināt pa vadu būtu lētāk nekā vest pa dzelzceļu. Taču vads un arī terminālis pieder privātiem uzņēmumiem, arī divām Ventspils naftas (VN) holdingā esošām kompānijām, kam ir būtiska sadarbība ar Krieviju. Ja tām būs jāizvēlas starp attiecībām ar Krieviju un baltkrievu naftas kravām, tās varētu izdarīt izvēli par labu Krievijai, teicis A. Lembergs. VN holdingā Dienai trešdien nepaspēja sniegt atbildi uz jautājumu, vai holdingu interesē sadarbība naftas tranzītā, tikai norādīja: «Termināļa mērķis ir attīstīt pakalpojumu spektru.»
Pirmajam tankkuģim Ventspilī vajadzējis ienākt jūlijā. LETA ziņoja, ka tankkuģis ar Baltkrievijai paredzētu eksperimentālu naftas kravu no Venecuēlas drīzumā pienāks Klaipēdā. Baltkrievi jau izmēģinot Tallinas ostu. Kā norādīja SM, Klaipēdas un Tallinas osta uzskatāmas par abu Latvijas ostu konkurentēm, taču mūsējās ir tuvāk naftas tranzīta galamērķim Polockai. Latvijas ekonomikai nav svarīgi, kuru mūsu ostu baltkrievi izvēlēsies, bet gan lai vispār izvēlētos, piebilda ministrijā. Sākotnēji caur Baltijas ostām iecerēts vest četrus miljonus tonnu naftas gadā, taču apjomus plānots audzēt līdz 10 miljoniem tonnu.
Baltkrievija, kur naftas produktu pārstrādei ir liela loma, audzē Venecuēlas naftas importu, jo Krievija paaugstināja eksporta nodevas savai naftai. Šis solis, iespējams, vairāk skaidrojams ar Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko saspīlētajām attiecībām ar Kremli, jo ekonomiska pamatojuma tam nav. Par Venecuēlas naftu baltkrievi maksā par 67% vairāk nekā pirms tam par Krievijas naftu, liecina Reuters vēstītais.