Barbadosas un Tobāgo virtuves pamati balstās uz tropu augļiem, Karību jūras zivīm, kā arī Latīņamerikas (spāņu, indiāņu) un indiešu tradīcijām. Indiešu tāpēc, ka šajā reģionā pēc afrokarībiešiem nākamā lielākā grupa ir indieši. Pašcieņas pilnie barbadosieši visu, kas attiecas uz nāciju, sauc «bedžen» (Bajan). Pirmkārt, jau ēdamie un dzeramie. Barbadosieši uzskata, ka viņi ir radījuši rumu un greipfrūtus. Tiesa, šur tur vēl salās domā tāpat.
Es dzīvoju kādu kilometru no Oistinas zivju tirgus. Pie šī tirgus piederas Oistinas pludmales dārzs. Ap estrādi sabūvētas kādas 50 būdu rindas ar griliem, galdiem un soliem. Zivis gandrīz burtiski lido uz pannas vai uguns. Lidojošā zivs (Flying fish) ir Barbadosas ikona. Tā ir tik liela kā maza siļķe ar maigu gaļu. Un spārniem! Uzturoties Karību jūrā, vēl izmēģināju citas zivis - sākot ar zilo marlinu, karalisko makreli (Kingfish), beidzot ar tunzivi un haizivi. Tomēr lidojošā bija visgaršīgākā.
Ēdu tā saucamo FFF trio - lidojošās zivs filejas, kas katra pagatavota savā veidā - cepta, grilēta un sautēta trīs dažādās mērcēs. Attiecīgi ar Parmas sieru, vietējā alū Banks un kokosriekstu pienā. Starp citu, visi lielā daudzumā Barbadosā dzer Banks. Taču topu tops ir cou-cou (izrunā «ku-kū»). Tas esot nacionālais ēdiens, kurš radies verdzības laikā. Pamatā tā ir piedeva visai sālītai, ceptai vai tvaicētai lidojošajai. Tie ir rupja maluma kukurūzas milti un Rietumāfrikā iecienītā okra jeb bāmijas, arī «dāmu pirksti» (aug krūmos, bet pēc izskata mazliet līdzīgi mazam cukini). Plus sīpoli, ķiploki un svaigas garšvielas. To gatavo (jauc) ar kaut ko līdzīgu kriketa nūjai. Biezenis mazliet atgādina kuskusu vai polentu. Atklāti sakot, neesmu kukurūzas cienītājs. Cita lieta zivs. Tā tiek gatavota laima sulā, «bedžen» asajā mērcē, ar sīpoliem un ķiplokiem, timiānu, majorānu, pētersīļiem, tomātiem un kariju. Zivis ir sarullētas gluži kā rolmopši. Lieliski!
Bija arī citas interesantas piedevas. Piemēram, neparasts makaronu sacepums, rīsu putra vai maizes augļa (breadfruit) biezenis. Pagaršoju arī ļoti iecienīto vistas gaļas zupu. Tur bija viss: maizes auglis, okra, saldie kartupeļi, burkāni, selerija, sīpols, paprika un karijs. Ļoti garšīgu gulašveidīgu jūras velšu zupu ēdu Tobāgo. Tur arī pamēģināju jēru, kas šajā reģionā ir otrais populārākais gaļas ēdiens pēc vistas. Par desertiem man nav viedokļa - bija mango nogatavošanās laiks. Tie mētājās visās malās.