Visu cieņu amerikāņu centieniem par mieru visā pasaulē, bet šoreiz ir sanācis tā, ka Eiropas demokrātija izvēlējusies pati tikt galā ar saviem datiem un to analīzi. Apgalvojumam, ka nu gan teroristi gavilē, nav seguma. Galvenokārt tāpēc, ka amerikāņu cipargalvu klātbūtne pie stratēģisku datu plūsmas vēl nav nekāda kvalitātes garantija. Nespēja tikt galā ar savu informācijas gūzmu vainojama arī nesen gandrīz realizētajā feierverkā reisā uz Detroitu. Pašlaik par eventuāliem draudiem bīstamāka ir pavisam reālā situācija ar franču kuģu tirgotājiem. Ja amerikāņi spēj, lai labāk pārliecina šos nepārdot krieviem jaunākos militārās flotes brīnumus.
Nevar arī piekrist Kariņam, ka lēmums liegt amerikāņiem piekļuvi Eiropas transakciju datiem vājinās ES starptautiskās pozīcijas. Gluži pretēji - mugurkaula izrādīšana šīs pozīcijas var stiprināt.
Jāņem vērā arī konteksts, ka tas viss notiek laikā, kad ASV mediji ar vāji slēptu apmierinājumu apzelē katru ziņas drisku par eirozonas nedienām. Un kā nu ne - eiro pretenzijas uz globālās valūtas statusu un cīņa par to ar līdzšinējo līderi ASV dolāru izvērtusies sīva. Vienā dienā ar EP noraidījumu ASV centrālajā presē parādījās plašs komentārs par eiro nedienām ar Latvijas eksperta Alfa Vanaga piesaukšanu - viņš atkal grieza veco raudu plati par devalvācijas brīnumlīdzekli, kas lata piesaistes dēļ ļaunajam eiro nav iespējama. Tā teikt, 1:1 mūsu transatlantiskajā uzbraucienu kariņā.