Turklāt tas nenozīmē sarežģījumus tikai pašam jaunietim, kam nu karjeras plānošanai jāķeras klāt no jauna. Tas nozīmē arī problēmas ekonomikā, jo nepareiza un neveiksmīga karjeras izvēle ir viens no iemesliem, kas pie vainas jauniešu bezdarbā, speciālistu pārprodukcijā vienās nozarēs un trūkumā citās.
Lai šo situāciju mainītu, no 7. līdz 11. oktobrim Latvijā jau otro gadu notiek Karjeras nedēļa. Tajā plānoti dažādi pasākumi, kas rosinās jauniešus jau laikus domāt par karjeras plānošanu. Būtiski, ka mūsdienu izpratnē karjera arī vairs nav tikai profesijas izvēle, bet gan izglītības, darba un privātās dzīves mijiedarbība visa mūža garumā. Šādi karjera šovasar arī pirmo reizi definēta Latvijas Izglītības likumā.
Padomi un pamēģināšana
«Ceram, ka Karjeras nedēļa būs kā grūdiens, lai jaunieši par karjeras plānošanu turpinātu domāt visu gadu,» saka Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) karjeras konsultante Nora Kalēja. VIAA Karjeras nedēļu rīko 11 pilsētās, sadarbojoties ar Rīgas, Jelgavas, Ventspils, Daugavpils, Jēkabpils, Liepājas, Rēzeknes, Gulbenes, Cēsu, Kuldīgas un Valmieras pašvaldībām un to izglītības pārvaldēm. Jau pērn nedēļas pasākumiem bija liela atsaucība, un gaidāms, ka arī šogad tā nebūs mazāka.
Karjeras nedēļas laikā katrā pilsētā izveidota sava pasākumu programma, un ar to sīkāk var iepazīties www.draugiem.lv/viaa. Šajā nedēļā jauniešiem ir iespēja tikties ar dažādu profesiju pārstāvjiem un izzināt tās tuvāk, iespējams - pat praktiski izmēģināt. Karjeras konsultāciju laikā viņi varēs atklāt savus talantus un pilnveidojamās puses, «projektēt» savu nākotnes profesiju un dzīvesveidu, piedalīties radošajās darbnīcās, konkursos, laimēt balvas un iesaistīties citās aktivitātēs. Varēs arī uzzināt, kur un kā meklēt informāciju par izglītības iespējām un dažādām specialitātēm, «pielaikot» dažādas profesijas, savukārt vecākiem būs vērtīgi uzzināt, kā palīdzēt savam bērnam izvēlēties karjeru.
Piektdaļa grib biznesu
Gatavojoties Karjeras nedēļai, VIAA veica 14-19 gadu vecu Latvijas jauniešu aptauju, un tās rezultāti liecina, ka karjeras plānošanas jautājumiem skolās un ģimenēs vēl jāvelta daudz uzmanības. Puse no aptaujātajiem 1035 jauniešiem norādījuši, ka lēmumu par karjeru pieņem paši, nepārspriežot savu lēmumu ne ar ģimeni, ne ar karjeras konsultantu, turklāt tikai trešdaļa jauniešu izvērtē savas stiprās puses un to, kurā nozarē vai profesijā tās vislabāk var izmantot. Pavisam maz - tikai daži procenti - pēta darba tirgus pieprasījumu pēc konkrētiem speciālistiem.
Par efektīvāko veidu, kā izzināt, vai viņi ir piemēroti kādai profesijai, jaunieši atzīst vasaras darbu vai prakses iespējas. 14% norāda, ka šajā ziņā būtu nepieciešama karjeras konsultācija, bet tikai nepilni 2% tādu izmanto. Piektdaļa skolēnu plāno paši radīt un vadīt uzņēmumus. Tikpat daudzi savu karjeras attīstību nākotnē saskata ārpus Latvijas, tomēr 27% uzsver, ka vietai nav īpašas nozīmes. Ar Rīgu savu karjeru saista 24%, bet ar savu reģionu - 19%.
Ekspertu komentāri
Jauniešiem vēl daudz «jāpilina» par to, ka savu interešu jomu jāsāk meklēt krietni agrāk par 12. klasi, uzsver gan karjeras konsultanti, gan arī darba devēji. «Mēs savā uzņēmumā satiekam jauniešus, sākot no 2.-3. kursa. Kad jautājam, ko esi uzprogrammējis tādu, par ko tev pašam ir prieks, daudziem nav ko atbildēt. Jocīgi - ja jau gribi saistīt ar IT savu dzīvi, kāpēc tev neniez roka kaut ko pamēģināt uzprogrammēt jau skolas laikā? Priekšnosacījumi karjerai IT jomā ir divi: matemātika un saprašana un patikšana, ka programmēšana ir lieta, ko dzīvē gribas darīt. Un nav jāgaida, ka to iedos augstskolā,» spriež IT uzņēmuma Exigen Services valdes loceklis Pēteris Krastiņš.
Savukārt N. Kalēja no VIAA norāda, ka atbalstu karjeras plānošanas iemaņās var sniegt karjeras konsultanti. Lai gan viņu skolās ir maz un uz nepilnu slodzi, skolēniem nevajag baidīties iet un uzdot viņiem jautājumus, tāpat arī pieprasīt, lai šāds karjeras konsultants skolā vispār būtu.