Kristīne Kārkliņa Latvijas izlases kandidāte
Bijis tikai viens treniņš, un basketbola vingrinājumi ir tieši tādi paši kā vienalga kādā komandā vai izlasē jebkurā valstī. Kaut ko varēs sākt vērtēt, kad sāksies komandas lietas. Protams, ka izmaiņas būs, jo katram trenerim ir sava pieeja.
Kā no šodienas skatpunta izskatās izredzes kvalifikācijā?
Īstenībā grūti iedomāties, kā būs, jo komanda ir pavisam citāda. Palikušas tikai dažas no iepriekšējā kodola. Domāju, ka viegli nebūs. It kā arī mūsu pretinieces ir atjauninājušas sastāvu, bet visas tās meitenes, kuras ir mūsu divdesmitgadnieču vecumā, spēlē spēcīgākos klubos par tiem, kuros mūsējās ir šobrīd. Būs interesanti redzēt, kā jaunās iekļausies komandā un ko viņas spēs tai dot. Meitenēm, kuras paņemtas kandidātos, ir jāsaprot, ka viņas veidos to nākotnes izlasi. Mēs, dažas vecākās, tur būsim vēl gadus divus. Viņas būs tā bāze, no kura tiks veidots izlases kodols un kurām tiks kombinētas klāt vēl jaunākas spēlētājas.
Gatavošanās posma galvenais uzdevums varētu būt pārliecības iedvešana jaunajām spēlētājām?
Lielākā daļa meiteņu, ja arī ir bijušas izlasē, tad pārsvarā uz soliņa. Nu jāiet laukumā un jādod komandai sava artava. Kvalifikācijas turnīra laikā šo pieredzi var uzņemt, un, cerams, nākamgad čempionātā jau varētu rādīt labu sniegumu.
Tev pašai droši vien vēlme tikt uz sev tuvo Franciju ir liela?
Jā, man patīk Francija (smejas). Patiesībā jau vienalga, kur notiek turnīrs. Eiropas čempionāts ir Eiropas čempionāts. Tie ir basketbola svētki, kaut kas īpašs. Piedzīvojot to vienreiz, gribas vēl piedzīvot tās pašas emocijas. Gan saldās, gan… Nu, ne tik saldās varbūt arī negribas piedzīvot. Protams, gribas kvalificēties nākamā gada čempionātam.