Šāds traktējums pēc burta, nevis gara ir pretrunā ar grozījumu mērķi - veicināt vietējā kurināmā izmantošanu, vienādojot malkas un dabasgāzes PVN, sildīt ekonomiku un samazināt iedzīvotāju izdevumus par apkuri.
Malkas definīcija
Dažus mēnešus ritējušas diskusijas starp uzņēmējiem, VID un Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta speciālistiem. VID Komunikācijas daļā Dienai norāda, ka likumā Par pievienotās vērtības nodokli noteikts 10% likmi piegādē iedzīvotājiem piemērot tikai koksnei, kas ir pagales, zari, žagaru saišķi, šķelda, skaidas un koksnes atlikumi brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā. Trīs metrus garas pagales te nav minētas, tātad tās neesot malka, bet gan lietaskoki ar 21% PVN.
«Tad jau var teikt, ka pagales arī nav malka, jo no tām var grebt karotes,» sarkastiski ierēdņu pieeju komentē Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidents Edgars Vīgants.
Viņš Dienai apstiprina, ka saņēmis informāciju no siltuma ražotājiem par jauno grozījumu ačgārno tulkojumu, norādot, ka šauro malkas definīciju varētu papildināt ar oficiālu skaidrojumu no kādas ministrijas, negaidot jaunu likuma atvēršanu.
Piespiež krāpties
ZM Meža departamenta Meža nozares atbalsta nodaļas vadītājs Jānis Birģelis savukārt uzsver, ka malku neraksturo izmēri, bet gan lietojuma mērķis, proti - tā ir viss, ko var sadedzināt apkurei. VID pieeju viņš uzskata par ierēdniecisku sīkumainību, kuras blakus nolūks varētu būt vēlme iekasēt vairāk naudas, nevis risināt jautājumu iedzīvotājiem izdevīgā veidā.
Kāds uzņēmējs, kurš piegādā malku reģionu iedzīvotājiem, Dienai stāsta, ka ar šādu VID attieksmi nonācis sprukās - viņam par trīsmetrīgo malku liek maksāt 21% PVN, bet iedzīvotājiem tā būtu jāpiegādā par 10%. «Ja es Annas tantei par malku prasīšu likumā noteiktos 10%, atlikušais jāmaksā pašam, ciešot zaudējumus,» skaidro pārdevējs, kurš vēlas saglabāt anonimitāti, lai neizsauktu uz sevi papildu uguni. «VID piespiež mani rīkoties pret likumu, prasot arī no iedzīvotājiem lielāku nodokli.»
Arī Rīgas lielākā malkas pārdevēja Blāzma Balt birojā Dienai stāsta, ka te iedzīvotājiem tirgo tikai skaldītu malku, iekasējot 10% PVN un starpību pagaidām sedzot uz pašu rēķina.
Agrāk gan VID pieeja nav bijusi tik stingra. Dienas rīcībā nonākusi VID 2007.gada jūlija vēstule a/s Latvijas valsts meži, kurā teikts: kokmateriālu pārpalikumiem, kas izmantojami tikai dedzināšanai, neatkarīgi no to parametriem, piegādēs iedzīvotājiem piemērojama tolaik spēkā esošā samazinātā 5% PVN likme. Malkas definīcija likumā nav mainīta, tāpēc nav saprotams, kāpēc VID šo traktējumu neuztur spēkā arī patlaban.
Gaidīs viedokli
Jautājums vēl nav atrisināts, tomēr šķiet, ka pagaidām birokrātiskā pieeja svin uzvaru - novembra vidū Finanšu ministrijas (FM), VID un ZM atbildīgie speciālisti vienojušies, ka ZM sniegs FM «viedokli par iespējām PVN likumā iestrādāt malkas definīciju». FM pārstāve Diāna Krampe informē, ka viedoklis tiekot gaidīts tuvāko nedēļu laikā.
Kā tikmēr rīkoties iedzīvotājiem, kuri rēķinos par piegādāto malku PVN ailē redz 21, nevis 10%, un vai kāds viņiem atdos atpakaļ iepriekš pārmaksāto naudu, Dienai neatbildēja neviena iestāde. Tātad pagaidām Annas tantes pārmaksātie lati acīmredzot jāuzskata par ekonomikas sildīšanas elementu, kas gan nebija galvenais malkas PVN samazināšanas mērķis.