Šodien Dienvidkoreja ir 15. lielākā tautsaimniecība, kam ir ievērojama ietekme globālajā ekonomikā. Šajā 50 miljonu iedzīvotāju lielajā valstī strādā vairāki uzņēmumi, kas ir starp līderiem savās nozarēs pasaulē. Atsevišķi Dienvidkorejas ražotāji izgatavo specifiskus produktus, bez kuriem nevar iztikt citi ražotāji visā pasaulē.
Tādēļ gadījumā, ja izceltos reāls militārs konflikts starp Dienvidkoreju un tās agresīvo kaimiņu Ziemeļkoreju, tas atsauktos uz starptautisko ekonomiku un tirdzniecību.
Kara perēklis
Vairākums analītiķu un diplomātu uzskata, ka karš starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju neizcelsies, tomēr situācija Korejas pussalā tiek nospriegota arvien vairāk.
Komunistiskā Ziemeļkoreja pirmdien paziņoja, ka no Kesonas industriālā parka izvedīs visus ziemeļkorejiešu strādniekus. Rūpnieciskajā zonā, kas atrodas Ziemeļkorejas teritorijā netālu no robežas ar Dienvidkoreju, strādā 50 tūkstoši ziemeļkorejiešu, kuriem darbu dod 123 dienvidkorejiešu uzņēmumi.
Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA vēstīja, ka pēc visu strādnieku izvešanas Phenjana izlems, vai atļaut industriālās zonas turpmāku darbību. Ziemeļkorejiešu amatpersonas paziņojušas, ka Seula mēģinot «padarīt zonu par perēkli karam» pret Phenjanu.
Pagājušajā nedēļā Ziemeļkoreja slēdza robežpunktu, caur kuru valstī varēja iekļūt Kesonā strādājošie dienvidkorejieši. Nedēļas laikā Kesonu ir atstājusi daļa tur palikušo dienvidkorejiešu, jo blokādes dēļ sāka aptrūkties izejmateriālu un pārtikas.
Pirmdien Kesonā atradās vēl aptuveni 470 dienvidkorejiešu, bet 13 ražotnes neatsāka darbu izejvielu nepietiekamības dēļ, vēsta Reuters.
Kesona ir pēdējais abu Koreju kopējais projekts, un tās slēgšana pilnībā pārtrauktu jau tā niecīgos kontaktus starp abām valstīm. Tomēr eksperti domā, ka Ziemeļkoreja atjaunos Kesonas darbību, jo tā nabadzīgajai valstij ik gadu ienes divus miljardus dolāru (1,1 miljards latu).
Pirmdien Ziemeļkorejas Aizsardzības ministrija noraidīja iepriekš izskanējušos pieņēmumus, ka Ziemeļkoreja gatavojas savam ceturtajam kodolizmēģinājumam.
Apple būtu problēmas
Ja tomēr karš sāktos, to izjustu visa pasaule, bet vispamatīgāk tiktu iedragāta pasaules autoindustrija un elektropreču ražotāji.
Dienvidkoreja ir pasaules lielākā elektronikas ražotāja Samsung mājvieta, bet Dienvidkorejas tērauda industrija saražo 4% visa pasaules tērauda.
Ekonomisti uzskata, ka potenciālā kara gadījumā daudzi uzņēmumi visā pasaulē būtu spiesti samazināt ražošanas jaudas, atlaist darbiniekus un meklēt citus piegādātājus.
Dienvidkoreja ir septītais lielākais ASV tirdzniecības partneris, tādēļ kara sākšanās šajā Austrumāzijas valstī sāpīgi atsauktos uz ASV autonozari, jo daudzas dienvidkorejiešu kompānijas ražo rezerves daļas, kurām grūti atrast alternatīvu. Piemēram, ventilatorus automašīnu gaisa kondicionēšanas iekārtām.
Liels zaudētājs no kara Korejas pussalā būtu pasaules otrs lielākais informācijas tehnoloģiju ražotājs amerikāņu uzņēmums Apple, kas paradoksālā kārtā ir ļoti atkarīgs no sava konkurenta Samsung.
Korejiešu kompānijā tiek izgatavoti vairāki ļoti svarīgi komponenti Apple populārajam produktam - viedtālruņiem iPhone. Izdevums Economist aprēķinājis, ka Samsung ražotās detaļas veido 26% no iPhone cenas.
Karš Dienvidkorejā radītu problēmas arī avioindustrijai, jo šī valsts pēdējos gados ir kļuvusi par vienu no lielākajiem gaisa pārvadājumu tranzītpunktiem pasaulē.
Tajā pašā laikā samazinātos naftas cenas, jo Dienvidkoreja ir viena no lielākajām melnā zelta importētājām no Tuvajiem Austrumiem, raksta The Christian Science Monitor.