Tādās bodēs ātri vien noskaidrosiet, kas vīnu pasaulē pašreiz karsts un modē. Kamēr jūs dziļdomīgi pētāt pudeles un cenrāžus, jums dedzīgi stāsta, kuri vīni kotējušies pēdējā mesē, kuri derēs ballītēm, kuri savākuši visvairāk Gambero Rosso zvaigžņu vai Pārkera, vīna dieva, punktu. Iespējams, izpelnīsieties ievadlekciju par dogmatisko dalīšanu Vecās un Jaunās pasaules vīnos, par te-ru-ā (terroir) jeb vīna izcelsmes vietas ietekmi uz vīnu, par skrūvkorķiem un kāpēc tie labāki par parastajiem korķiem (vai otrādi, atkarībā no veikalnieka pārliecības un motīviem).
Pieņemsim, ka izturat līdz galam. Jūs pat pamanāties uzdot papildjautājumus, liekot saimniekam nojaust, ka esat gatavi šībrīža modīgākajai tēmai. Ievelciet elpu! Biodinamiskā vīnkopība.
Vai tā pati, kas organiskā? Veikalnieks sāk aizrautīgi stāstīt, ka, tāpat kā organiskajā, arī biodinamiskajā neizmanto ne ķīmisko mēslojumu, ne pesticīdus, tomēr biodinamikas piekritēji iet tālāk. Seko stāsts par biodinamiķu izmantotajiem kosmosa spēkiem, par trakā Rūdolfa Šteinera, biodinamikas tēva, dabas redzējumu, arī par govju ragu enerģētisko spēku, to pildīšanu ar mēsliem un rakšanu zemē, par ziedu fermentēšanu un brieža pūšļiem, ozola mizām mājlopu galvaskausos un mēness fāzēm. Brīdī, kad sākat ar aizdomām pētīt gan veikalnieku, gan viņa bodi, viņš tikai gardi smies un lūgs, lai atslābstat. Lai arī pētnieku domas par biodinamikas vudū un kosmosa trikiem dalās, biodinamisko vīnkopību izmanto ne viens vien pasaules slavenāko vīnu ražotājs. Skeptiķi gan iebildīs, ka biodinamikai, visticamāk, ar Romanee-Conti (Burgundija), Jacques Selosse (Šampaņa) vai Foradori (Trentīno, Itālija) panākumiem nav sakara. Bet fakts paliek fakts.
Šis ir tas brīdis, kad veikalnieks sniedz kādu no izcilajām biodinamiķu pudelēm. Esot absolūtas biodinamiskas bombas. Tulkojumā tas nozīmē - obligāti jāņem!
Foradori Fontanasanta Nosiola 2010, Vignettidelli Dolomiti IGT, Itālija. Elizabeta Foradori ir Itālijas brīnumbērns. Piekopj biodinamisko vīnkopību un savu dzīvi veltījusi lokālo, nevienam nezināmo Itālijas vīnogu šķirņu atdzīvināšanai. Esat kādreiz dzirdējuši par Nosiola? Balto vīnogu šķirni, kuru, pēc sentēvu metodes izturot 400 l māla amforās, tikai viņa prot padarīt par pasaules klases pērli. Šo vīnu pēc vīnziņa Jāņa Gaiļa ieteikuma uzgāju Bibliotēka N°1.
A&P de Villaine, Bouzeron Aligote 2010. Jā, tas pats slavenais Obērs, Romanee-Conti, pasaules slavenākā vīna, saimnieks, kurš kopā ar sievu Petu turpat netālu Buzeronā audzē pēc organiskām un biodinamiskām metodēm koptus Pinot Noir un balto Aligote. Jaunībā, būdams pietiekami naivs, uzņēmu galus ar pašu Obēru, lai, protams, vienotos par vizīti Romanee-Conti. Man par izbrīnu, viņš atbildēja. Uz Romanee-Conti mani nevedīšot, bet sieviņa Peta mani gaidīšot ciemos Buzeronā. Pasaules klases Aligote pēcgaršu no šīs vizītes atceros vēl šobaltdien.