Līgums par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa izbūvi tika noslēgts vēl pirms traģēdijas Maxima. Publiskajā iepirkumā uzvarēja pilnsabiedrība SBRE, ko veido divi būvniecības milži - RE & RE un Skonto būve. Pēc tam kad būvniecības darbi jau piecas reizes tika pārtraukti dažādu nepilnību dēļ, sestajā reizē tika iesaistīta Rīgas pilsētas būvvalde, kas darbus objektā apturēja.
Deformētā būve
Veselības ministrijā (VM) Dienai atklāj konstatētās nepilnības - garensiju deformācija, ar betonu pildīto kolonnu deformācija visā to augstumā, vietām pārrauti starpstāvu paneļu enkurojumi, tā deformējot stinguma disku. Pagrabstāvā pastiprināta mitruma izdalīšanās cauri plaisām un šuvēm sienās un griestos. Nav sasniegts vajadzīgais pāļu diametrs, tāpēc atsedzas tērauda armatūra. Izmantotās sijas nav lietojamas būvniecībā, tērauda kolonnas neatbilst būvkonstrukciju standarta prasībām. Ir notikusi deformācija, kuras iemesls - ūdens iekļūšana konstrukcijās, kas sasalstot izpleties.
Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits Dienai apgalvo, ka atklātais nekādi nebūtu saistāms ar tiem iemesliem, kāpēc projekts tika apturēts iepriekš: «Tās bija tādas mazākas situācijas - būvnieki tās atrisināja un varēja turpināt strādāt tālāk.» Būtībā slimnīcas pārstāvji nekādi nevarot ietekmēt notikumus, jo sadarbību ar SBRE regulē līgums. Savukārt VM pārstāvji teic, ka iemesls notiekošajam «varētu būt vesels apstākļu kopums». Viņi piemin, ka jau no 2013. gada beigām slimnīcas valde strādā nepilnā sastāvā, turklāt neviens no viņiem nebija speciālists ar zināšanām lielu infrastruktūras objektu būvniecībā. Šī gada februārī slimnīcas valde tika papildināta, lai tajā būtu būvniecības eksperts.
Slikts regulējums
Nekvalitatīvie projekti ir būvnieku atbildība. Runājot par RE & RE, Būvniecības kontroles valsts biroja vadītājs Pēteris Druķis Dienai skaidri uzsver: «Ja ir vairāki lieli objekti, kur skaidri redzams, ka būvnieks netiek galā ar tiem, viņam ir jāuzņemas atbildība. Turklāt šie notikumi nav tikai baumas, ir redzams, ka kompānija netiek galā.» P. Druķis teic, ka pamatā visām šīm nelaimēm ir tas, ka valsts nav sakārtojusi regulējumu attiecībā uz konkrētām prasībām būvniekiem. «Mums nākas visu laiku cīnīties ar sekām. Ir jābūt uz izpildījumu vērstam regulējumam, kur ir precīzi jānorāda, kādi rādītāji ir jāsasniedz būvdarbu laikā,» saka P. Druķis.
Atsevišķas iestrādes būvniecības regulējumā gatavo Ekonomikas ministrija (EM). No nākamā gada plānots ieviest būvkomersantu klasifikatoru, kas, kā sola ministrijas pārstāvji, būs noteicošs instruments arī publiskajos iepirkumos. EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša stāsta, ka turpmāk iepirkumos varēs piedalīties tikai tie uzņēmumi, kas ir iekļauti klasifikatorā. Šajā reģistrā būs redzama pilnīgi visa informācija arī par kavējumiem, slikto darbu kvalitāti un neatbilstībām. Plānots iekļaut arī reputācijas aspektu. Visticamāk, šādu kritēriju ministrija iecerējusi iekļaut tieši RE & RE dēļ, jo pagaidām publiskajos iepirkumos netiek ņemts vērā, vai kāda būvkomersanta celtā ēka sabrukusi.
Ik pa brīdim, organizējot iepirkumus objektu būvniecībai, uzvirmo runas, vai ar to vispār vajadzētu nodarboties iestādēm, kam nav nekāda sakara ar būvniecību. Jautāts, vai nebūtu vieglāk, ja šādu iepirkumu organizētu kāda speciālistu grupa, Stradiņa slimnīcas šefs D. Šmits nopūšas: «Tas man darbu tikai atvieglotu. Mums kā slimnīcai būtībā ir jānosaka, kāda veida pacientus plānojam uzņemt, lai saprastu, cik operāciju zāles, cik gaiteņus, cik palīgtelpas mums vajag. Mēs būtu priecīgi, ja slimnīcas kompetencē būtu tikai plānojums, jo mums vajadzība ir tikai viena - jaunā slimnīca, kurā mēs varam labi ārstēt un kur pacientiem būtu patīkami atrasties.»
Būvniecības kontroles valsts biroja vadītājs P. Druķis gan ir pretējās domās, norādot, ka pasūtītājs projekta organizēšanai parasti piesaista speciālistus. «Ja jūs sev būvētu māju, jūs noteikti arī savā komandā aicinātu speciālistus, nevis paļautos tikai uz sevi,» viņš saka, piebilstot, ka nav jāveido atsevišķa iestāde.