Viena lieta pasaules lielākajai ekonomikai neizdodas pārāk labi, un tā ir taupīšana. Tiek pieņemti arvien jauni likumi, kuriem ASV valdība nākotnē būtu jāpiespiež būt taupīgākai, taču, kad pienāk izšķirīgais brīdis, izdevumu samazināšanas pasākumi allaž tiek atlikti uz kādu vēlāku brīdi. Tā ASV vēl šopavasar stāvēja tā dēvētās finanšu aizas priekšā, taču lēkšana tajā tika pārcelta uz vēlāku laiku, bet, sākot ar pirmdienu, Savienotās Valstis ir palikušas bez federālā budžeta, kas 800 000 ierēdņu spiež doties bezalgas atvaļinājumā.
Šajā gadījumā gan nav runa par to, ka ASV valdībai pēkšņi būtu aptrūkusies nauda, bet par birokrātisko barjeru, kuru izmantojuši republikāņi, jo vēlas, lai Baraks Obama vēl kādu laiciņu atsakās no savas veselības sistēmas reformas, kuras centrālais mērķis ir ieviest valstī obligāto veselības apdrošināšanu. Taču ar šādām problēmām Obamam nebūtu jāsaskaras, ja federālais budžets būtu audzis tajās robežās, kādas tās pieļauj 1976. gadā ieviestā budžeta pieņemšanas kārtība. Tās gan arī pagātnē tikušas gana bieži pārkāptas, reizēm izraisot līdzīgus maksātnespējas periodus. Tomēr pēdējā laika biežās «par mata tiesu izglābšanās» liecina, ka ASV valdība grib un saprot, bet galu galā nav spējīga ierobežot savus izdevumus.
Ar pirmdienu pārtrūka interneta tiešraide no Vašingtonas zooloģiskā dārza, kurā tūkstošiem cilvēku līdz šim bija vērojuši nesen dzimušā pandas mazuļa pirmos soļus. Arī tādas ir republikāņu un demokrātu strīda sekas. Lai gan varētu domāt, ka šāds mazsvarīgāko ierēdņu bezalgas atvaļinājums valstij, varbūt atskaitot dažas neērtības, neko daudz nevarētu maksāt, tomēr speciālisti ir aprēķinājuši, ka divu nedēļu maksātnespēja ASV tautsaimniecībai varētu laupīt 0,3% iekšzemes kopprodukta. Tas šajos laikos, kad katrs procents aiz nulles ir svarīgs, būtu diezgan sāpīgs zaudējums. 1995. gada 800 000 valsts ierēdņu sešdienīgais bezalgas atvaļinājums nodokļu maksātājiem izmaksāja 1,4 miljardus dolāru, kas toreiz bija diezgan vērā ņemama summa. Vašingtonas apriņķim vien šis maksātnespējas periods dienā izmaksājot 200 miljonus dolāru, tā aprēķinājis Dž. Meisona universitātes profesors Stīvens Fullers.
Budžeta pieņemšanas process vienmēr ir ultimātu un spriedzes pilns laiks, to mums pēdējās nedēļās pašiem ir bijusi lieliska iespēja pieredzēt. Taču Barakam Obamam šāds laiks pienāk katrus pāris mēnešus, un tas brīdī, kad ASV ekonomika piedzīvo pirmo pamanāmo atkopšanos. Šķiet, ka tā nav tikai sistēmiska problēma, bet uz vēlāku laiku atliktās krīzes sekas. Obamas obligātā veselības apdrošināšanas reforma gan ir sociāli atbildīgs projekts, taču vai šobrīd ir īstais laiks to īstenot?