Piekritu tāpēc, ka ir daudz ko darīt nozares labā. Lai to sauktu nevis par grūtāko, bet par tādu, kurā var sasniegt rezultātus, gandarījumu. Esmu bijis dažādās lomās šajā jomā, un, šķiet, man ir redzējums no vairākām pusēm. Tā ir joma, kuru var uzlabot ar revolūcijām - asiem, straujiem lēmumiem, kā tas bija nepieciešams iepriekšējos gados. Šobrīd jūtos diezgan priviliģētā stāvoklī - kārtis ir tā izlikušās, ka veselības aprūpe tagad jau kļuvusi visnotaļ prioritāra. Gan cilvēku vērtību skalā, gan politisko spēku izpratnē.
Jaunais finanšu ministrs Vilks jau ieminējies par iespējamu obligāto apdrošināšanu. Vai arī jūs to atbalstāt?
Ir tāda paradoksāla lieta. Tad, kad ir krīze, valstis, kurās ir apdrošināšanas medicīna, sāk runāt par pāreju uz budžeta medicīnu. Vai kā tagad - otrādi: no valsts budžeta medicīnas uz apdrošināšanas medicīnu. Starptautiskie eksperti uzsvēruši - Latvijā līdzekļi nozares administrēšanai palikuši salīdzinoši ļoti mazi. Apdrošināšanas medicīna nepārprotami palielinās kopējā medicīnas budžetā to finanšu līdzekļu daļu, kas aiziet administrēšanai. Nebūsim naivi - tās būs apdrošināšanas kompānijas, kurām arī jāgūst peļņa. Bet es nedomāju, ka tā būs panaceja un ka manā laikā, kad es būšu ministrs, būtu jāvelta daudz spēku un resursu, lai kardināli mainītu veidu, no kuras puses ienāk nauda sistēmā. Ne jau viens vai otrs veids, kā finansēt šo nozari, ir galvenais, kāpēc mūsu cilvēki nedzīvo tik ilgi kā mūsu kaimiņi Eiropā.
Kļūstot par ministru, esat vairākkārt minējis, ka iestājaties par ekonomiskāku saimniekošanu, katrs lats būšot jātaupa. Ar ko, jūsuprāt, vajadzētu sākt?
Ar izpratni - veselības nozarei, ārstniecībai nevienu latu noņemt nedrīkst. Bet mēs tur varam daudz ko atrast. Ietaupītais lats varētu palīdzēt milzīgo līdzmaksājumu mazināšanai, plānveida medicīnas atjaunošanai.
Jau iepriekš izskanējuši priekšlikumi par tarifu (samaksa par veselības aprūpes pakalpojumu) pārskatīšanu vai arī apmaksas sistēmas mainīšanu - ka valsts nevis maksā par katru manipulāciju, bet par ārstēšanas gadījumu. Vai tas varētu palīdzēt saimniekot efektīvāk?
Maksāšanā par ārstēšanas gadījumu ir plusi un mīnusi. Bet, protams, tarifi neatspoguļo patiesās izmaksas. Dažās nozarēs ir iespējams pat salīdzinoši labs peļņas procents, ja iestāde prātīgi strādā. Taču daļa tarifu absolūti nesedz to, kas tiek izdarīts. Bet precīzi izrēķināt, cik kas maksā, varēs tikai tad, kad pakalpojumu sniedzēji elektroniski reģistrēs visu, ko viņi dara. Ja runājam par e-medicīnu, tad manā izpratnē pirmais uzdevums e-medicīnai ir uzskaite, resursu plānošanas iespēja. Jāsaprot, cik kas maksā (..). Asociācijas, nozares, kas visu ļoti cītīgi uzskaitījušas un pierādījušas, dabūjušas labākus tarifus, bet asociācijas, kuras nav varējušas vai objektīvu iemeslu dēļ jomā nav vispār uzskaitījušas, kā, piemēram, reanimācijā pavadītās dienas, nav dabūjušas tādus tarifus.
Vēlējāmies uzzināt jūsu plānus attiecībā uz slimnīcu skaitu. Kāds tas varētu būt jūsu valdīšanas beigās?
Slimnīcas - gan lielās, gan mazās - nedrīkst palikt tipiskas slimnīcas. Kā mēs kādreiz uzskatījām - vieta, kur ieliek cilvēku, viņš paguļ kādu laiku un iznāk vesels. Populācijas noveco, hronisku slimību īpatsvars pieaug. Ar slimnīcas posmu bieži ne sākas, ne nebeidzas šis process. Attīstās tehnoloģijas - to, ko vajadzēja izdarīt nedēļas laikā, tagad var izdarīt ambulatorā vai dienas stacionārā dažās stundās. Slimnīcām ir jāmainās. Slimnīcā ir četras daļas: stacionārā daļa, ambulatorā daļa, sociālā aprūpe, rehabilitācija. Slimnīcas vienkārši atšķirsies ar (šo daļu) proporcijām.
Vai pieļaujat to, ka varētu pārprofilēt kādas rajonu slimnīcas?
Nepārprotami tādā virzienā viss ies.
Valdības deklarācijā vairākkārt pieminēti ģimenes ārsti, arī saistībā ar kvalitātes uzlabošanu. Kādas šobrīd ir galvenās problēmas?
Primārai aprūpei reāli ir jākļūst primārai. 80% gadījumu tālāk par primāro aprūpi palīdzībai nav jāsniedzas. Kolēģiem, kuri strādā slimnīcās, ir dažāds viedoklis par ģimenes ārstiem, savukārt ģimenes ārstiem viedoklis par speciālistiem arī ir dažāds. Mēs nevaram ģimenes ārstiem likt būt automātiski pieejamiem ārpus darbalaika vai brīvdienās. Tas, ko mēs noteikti veicināsim, ir ģimenes ārstu kopprakšu veidošana. Tās var nebūt kopprakses darbalaikā, bet ģimenes ārstu sadarbība, lai nosegtu attiecīgās teritorijās šīs ārpusiestāžu darba stundas un brīvdienas. Lai mans ģimenes ārsts vai mana ģimenes ārsta tuvākais kolēģis būtu pieejams tad, kad man tas ir vajadzīgs visvairāk.
Jūs esat septiņus gadus strādājis farmācijas nozarē. Nesen rakstījām par konfliktu starp Mēness aptieku tīklu un patentbrīvo zāļu ražotājiem, kas varētu draudēt ar augstākām zāļu cenām. Par zāļu cenu kāpuma bremzēšanu rakstīts arī deklarācijā. Vai jums ir zināma kāda formula, kā vismaz nepalielināt cenas?
Man ir sapratne par to, ka šobrīd ir reāli iestrādājušies un izveidojušies mehānismi caur tādu kā daļēju pusmonopola stāvokli. Zāļu biznesā pārstāj darboties normālie biznesa likumi - ka ir piedāvājums, pieprasījums, ir vēl konkurence, kas regulē cenas, nepieļauj cenām celties. Taču veidojas lielas aptieku ķēdes, kas pieder lieltirgotājiem. Tiem vēl sāk piederēt arī ārstniecības iestādes. Tas ir bīstami. Tā tiek izslēgti biznesa, brīvā tirgus principi. Sanāk, ka bieži runājam ne pa tiešo ar šo industriju, bet ar ārstiem, ārstu līderiem. Jārunā pa tiešo ar šiem cilvēkiem, kas maizi pelna, tirgojot zāles, kā arī ar ražotāju pārstāvjiem.
Deklarācijā rakstīts, ka plānots samazināt aptieku ķēžu veidošanas iespējas. Varbūt varat paskaidrot detalizētāk?
Jā, ir pazīmes - jūs arī savā rakstā Dienā norādījāt -, ka aptiekās, kas ir ķēdēs, tiek izdarīts zināms spiediens uz ģenerisko zāļu ražotājiem, kas iestājās par tirgus virzību prom no ķēdēm. Situācija, ka konkrētās lētākās zāles aptiekās nav vai nav tajā brīdī, kad pacients prasa, ir manīta. Redzams, ka ir grūtības lētāko medikamentu ražotājiem nonākt aptieku plauktos. Te nedrīkst aizmirst, ka aptiekas darbinieks - farmaceits vai farmaceita asistents - var ļoti ietekmēt pacienta gala lēmumu, ko viņš pirks. Ja aptiekas īpašnieks savam darbiniekam devis kādas norādes vai viņa atalgojums atkarīgs no apgrozījuma, tad virzība ir prom no lētajām zālēm uz dārgajām.
Pētījumos atklāts - zāļu lietošanas «modē» ietekme pāriet no izrakstītāja - ārsta vai slimnīcām - uz pacienta vai valsts spēju samaksāt, krietni lielāka ietekme ir arī zāļu izplatītājiem, aptieku tīkliem. Kā šos uzsvarus pārnest?
Te ir vairāki ceļi. Tas nav nekas slikts, ka aptiekārs iesaka. Bet neaizmirsīsim, ka gan ārsts, gan farmaceits, gan galu beigās ministrs strādā arī algas dēļ. Nebūsim naivi, ka aptiekas nav komerciāli uzņēmumi, kas negrib pelnīt. Peļņa jau pamatā ir atkarīga no apgrozījuma. Pircējam, ejot uz aptieku, jāatceras: tev šeit grib palīdzēt, bet šeit cilvēkiem ir arī savas intereses. Jāizglītojas ir pašiem iedzīvotājiem. Tomēr es arī redzu lielas iespējas nākotnes projektos par e-receptēm. Varēsim redzēt, ko īsti pacients nopērk. Un vai tiešām mūsu cilvēki ir tik bagāti, ka pirkuši dārgākās zāles.
Pērn iedzīvotāji Latvijā pārmaksājuši sešus miljonus latu par zālēm, neizvēloties lētākās.
Par Igauniju labi zinām - zāļu budžets ir lielāks nekā Latvijā. Ja parēķina, cik līdzekļu aiziet vienai receptei, tad Igaunijā - mazāk. Igauņi dzer vairāk zāļu, bet maksā mazāk, bet mēs dzeram mazāk zāļu, bet dārgākas. Zāles Latvijā kopumā nedzer pietiekami daudz cilvēku. Bet daudz par daudz lieto bezrecepšu medikamentus, kas ir vēl viens stāsts. Tās ir ar milzīgu uzcenojumu, milzīgu cenu kāpumu pēdējos gados.
Vai sekosiet līdzi mediķu atalgojumam, lai tas dažādās slimnīcās par līdzvērtīgu darbu būtu līdzīgs?
Ministrijai būtu jāseko līdzi. Būs pietiekami daudz laika, lai varētu izveidot sistēmu, lai arī sabiedrība varētu sekot līdzi, kā kurai slimnīcai klājas saimnieciskajā ziņā. Tas nenozīmē, ka publicēsim visas algas. Taču jau tagad nodokļu maksātāju uzturēto iestāžu mājaslapās katru mēnesi jebkurš var apskatīties, cik tur ir darbinieku, kādu atalgojumu saņem. Kapitālsabiedrībās (slimnīcās) tā nav. Atklātības principus varētu ieviest līdzīgi.
Kādus datus varētu publiskot?
Ja kapitālsabiedrībā nodokļu maksātāju naudas īpatsvars būtu lielāks par, piemēram, 50, 60, 70%, vēl nezinu, jādomā, par cik jāpieaug atklātības pakāpei, lai nodokļu maksātāji varētu redzēt, kur tā naudiņa tiek sadalīta. Lai ministrija var arī uzreiz sekot līdzi, cik veiksmīgs vai mazāk veiksmīgs slimnīcu menedžments.
Patlaban tiek izstrādātas sabiedrības veselības pamatnostādnes. Kā, jūsuprāt, iespējams lauzt neveselīga dzīvesveida tradīcijas?
Par to nepārtraukti ir jārunā. Līdz apnikumam. Jo augstākā līmenī un biežāk varam to darīt, jo labāk. Jebkurā savā darbībā gan mediķiem, gan citu nozaru cilvēkiem, arī politiķiem, par to jārunā, jārāda personīgs piemērs.
Jūs pats to rādāt? Cenšaties dzīvot veselīgi?
Es cenšos. Nesen pārbaudīju savu sirds veselību, tā bija tīri OK. Kaut arī man ir diezgan mazkustīgs dzīvesveids. Katru rītu līdz sviedriem paminot trenažieri, sirds tiek turēta līmenī. Mēs ģimenē esam iemācījušies arī tādu jauku lietu kā nūjošana.