Tā ir realitāte, ar ko sastapies teju katrs Latvijas uzņēmējs. Šādā veidā uzņēmēji kļūst par ķīlniekiem kontrolējošo iestāžu amatpersonu rokās, kas cita starpā saņem dāsnas prēmijas un piemaksas par sasniegumiem kārtējā uzņēmēja pieķeršanā vai sasniegumiem ēnu ekonomikas apkarošanā.
Fiktīvie darījumi
Nosacīti tā sauktās PVN shēmas var iedalīt vairākās grupās. Pirmā ir fiktīvi darījumi jeb shēmošana - tiek īstenota, lai iegūtu neuzskaitītus līdzekļus aplokšņu algu izmaksai vai uzņēmuma īpašnieka privātajām vajadzībām (netiek nomaksāts PVN, uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)). Fiktīvi darījumi tiek noformēti, lai preču iegādēs no Eiropas Savienības (ES) tiktu iekļauts fiktīvs starpniekuzņēmums, uz kuru tad arī tiek pārcelts PVN maksāšanas pienākums (pamatā zaudēts tiek PVN, jo šādā veidā uzņēmēja ieguvums ir konkurētspējas paaugstināšana uz nodokļu nemaksāšanas rēķina, tomēr jāsaprot, ka reālajā dzīvē uzņēmēji visu PVN starpību neuzdāvina pircējiem, bet daļu no tā izmanto kā savu personīgo ienākumu). Fiktīvu darījumu noformēšana notiek, lai nodrošinātu nepamatoti pārmaksātā PVN atmaksu jeb faktiski izkrāpšanu (runa nav par neiekasētiem nodokļiem, bet gan par mīnusu budžetam).
Dienas pieaicinātie nodokļu eksperti, analizējot datus, sniedz ieskatu un atklāj galvenās problēmas šajā nosacīti paralēli pastāvošajā ekonomikā.
Pastāvīgs duelis
Jomas speciālisti piekritīs, ka nodokļu plaisas aprēķināšana nav un nevar būt vienkārša. Tomēr katru lielu un sarežģītu lietu var padarīt saprotamāku, ja to sadala daudzās mazākās sastāvdaļās, līdz tās visas un katra atsevišķi kļūst saprotama, skaidro eksperti. Analīzes veikšanai arī tika izvēlēta šāda taktika, un par sākotnējo analīzes objektu tika izvēlēta pelēkās ekonomikas sastāvdaļa, ko plašākā sabiedrībā pazīst ar vārdu salikumu PVN shēmas.
Te mēs vispirms saprotam, ka runa ir par darījumiem, ko apliek ar PVN. Šā nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību būtiski ietekmē ne tikai darījuma veids un tajā iesaistītās preces un pakalpojumi, bet arī apstāklis, vai darījuma veicēji reģistrējušies ar PVN apliekamo personu reģistrā. Krāpšanās ar PVN iespējama tikai tad, ja uzņēmējs un viņa darījumu partneris reģistrēts kā PVN maksātājs. Arī legālajā saimnieciskajā darbībā reģistrēšanās PVN maksātāju reģistrā ir izdevīga un pat nepieciešama, jo dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, nevis to visos gadījumos reāli samaksāt.
Tas nozīmē - ja persona vēlas veikt krāpnieciskas darbības ar PVN, tai vispirms jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju. Savukārt VID, ja tas vēlas novērst vai apturēt krāpniecību PVN jomā, jāspēj efektīvi aizsargāt PVN maksātāju reģistru, lai tajā nenokļūtu fiktīvi uzņēmumi. Praksē tas nozīmē, ka noziedznieki nepārtraukti izdomā aizvien jaunus paņēmienus, kā apmuļķot VID un piereģistrēt kārtējo fiktīvo uzņēmumu kā PVN maksātāju, bet VID ļoti piepūlas, lai to nepieļautu. Piemēram, ja kāds šodien uz bezpajumtnieka vai citas valsts iedzīvotāja (visbiežāk Lietuvas un Baltkrievijas iemītnieka) vārda izveidos uzņēmumu un mēģinās to piereģistrēt PVN maksātāju reģistrā, sastapsies ar šķēršļiem, kam sekos VID lēmums par atteikšanos reģistrēt šo uzņēmumu kā PVN maksātāju. Savukārt tas, ko var izdarīt, ir uzņēmumu sākotnēji izveidot uz tāda cilvēka vārda, kas VID aizdomas neradīs, un to pārreģistrēt uz cita cilvēka vārda jau pēc PVN reģistrācijas apliecības saņemšanas.
No līdzīgiem gadījumiem izriet VID ikdienas centieni ne tikai nepieļaut šaubīgu uzņēmumu nonākšanu PVN maksātāju reģistrā, bet arī nepārtraukti monitorēt reģistrēto PVN maksātāju saimniecisko darbību un reaģēt uz aizdomīgām aktivitātēm. Kad VID būs atklājis aizdomīgu nodokļu maksātāju, tam maksimāli ātri jāveic nepieciešamie pasākumi PVN maksātāja statusa atņemšanai tiem fiktīvajiem uzņēmumiem, kuriem sākotnēji izdevies apmuļķot VID.
Dienas piesaistītie eksperti padziļināti pētīja no VID saņemto informāciju par PVN darījumiem, kas saistīti tieši ar šādiem apšaubāmiem PVN maksātājiem.
Fakts, ka VID un droši vien jebkuras citas valsts nodokļu administrācija nevar simtprocentīgi garantēt, ka PVN maksātāju reģistrā nenonāks neviens fiktīvs uzņēmums, padara šo uzdevumu visai sarežģītu. Ekspertu vērtējumā grūtības noteikti sagādās aktīvo (fiktīvo) PVN maksātāju identificēšana, jo tie dara visu maksimāli iespējamo, lai imitētu reālu saimniecisko darbību. Tomēr, ņemot vērā ievērojamo VID kapacitāti un nepārtrauktos centienus šādu maksātāju identificēšanā, var droši apgalvot, ka neviens fiktīvs uzņēmums PVN maksātāju reģistrā nepaliks mūžīgi.
VID neguļ
Dienas ekspertu lietotā metodoloģija balstīta uz izmantoto praksi PVN shēmās, kas paredz, ka uzņēmumi, kuri iesaistīti PVN shēmās, tiek izslēgti no PVN reģistra. Izslēgšana no PVN reģistra un uzņēmuma likvidēšana notiek apzināti, kā mēdz teikt, «no miroņa parādus nepiedzīsi». Tādējādi fiktīvo uzņēmumu identificēšana kļūst par ne tik sarežģītu uzdevumu, jo faktiski viss, kas vajadzīgs, ir iegūt datus par uzņēmumiem, kas noteiktā laika periodā veikuši imitētu saimniecisko darbību un izslēgti no PVN maksātāju reģistra pēc VID iniciatīvas, piemēram, «sakarā ar PVN deklarāciju neiesniegšanu», «sakarā ar nepatiesas informācijas sniegšanu PVN deklarācijā», «sakarā ar dokumentu neiesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei» un līdzīgiem nopietniem iemesliem.
Eksperti vienlaikus norāda, ka praksē dažkārt var gadīties, ka par nodokļu likumdošanas pārkāpumiem kāds reālu saimniecisko darbību veicošs uzņēmums arī var nonākt līdz izslēgšanai no PVN maksātāju reģistra. Tomēr tas, visticamāk, notiks ar kādu mazo uzņēmumu, kam nav pieejami vajadzīgie resursi grāmatvedības uzturēšanai ideālā kārtībā, un, visticamāk, šāds lēmums par izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra būs uz laiku līdz attiecīgo problēmu novēršanai. Grūti iedomāties reālu saimniecisko darbību veicošu uzņēmumu ar simtiem tūkstošu vai pat desmitos miljonu eiro mērāmu apgrozījumu, kas kādā jaukā dienā pārstāj iesniegt PVN deklarācijas, atzīmē eksperti.
Ekspertu vērtējumā objektīvākai informācijas analīzei jābalstās uz datiem ar zināmu laika nobīdi, lai tādējādi iegūtu ticamību, ka konkrētie no PVN maksātāju reģistra pēc VID iniciatīvas izslēgtie uzņēmumi attiecīgos VID lēmumus neapstrīd, jo visdrīzāk to nebija plānojuši darīt.
Tāpēc tika analizēti darījumi, kas veikti pirms gada, par laika periodu no 2014. gada jūlija līdz 2015. gada jūnijam, koncentrējoties uz darījumiem, kas saistīti ar nodokļu maksātājiem, kuri laikā no 2014. gada jūlija pēc VID iniciatīvas izslēgti no PVN maksātāju reģistra (šobrīd vairs nav reģistrēti kā PVN maksātāji). Ja, piemēram, fiktīvs uzņēmums X 2015. gada 2. februārī spējis apmuļķot VID un piereģistrējies kā PVN maksātājs, pēc tam sācis aktīvu saimnieciskās darbības imitāciju un darījumu noformēšanu, mēs VID esam iedevuši vairāk nekā gadu laika, lai šo fiktīvo PVN maksātāju identificētu un izslēgtu no PVN maksātāju reģistra. Saskaņā ar ekspertu sniegto vērtējumu minētais laika posms (gads) ir vairāk nekā pietiekams, lai VID identificētu fiktīvu PVN maksātāju. Savukārt, ja analīzi veiktu par reģistrētajiem darījumiem 2016. gadā, aina neatspoguļotu reālo situāciju, jo daudzi no darījumos iesaistītajiem PVN maksātājiem uz šo brīdi vēl nebūtu identificēti kā fiktīvi.
No PVN maksātāju reģistra izslēgtos nodokļu maksātājus nosacīti var iedalīt divās lielās grupās, proti, tādos, kas izslēgti no reģistra objektīvu iemeslu, kas nav likumpārkāpumi, dēļ, un tādos, kas izslēgti no reģistra pēc VID iniciatīvas sakarā ar nopietniem nodokļu likumpārkāpumiem. Pirmajā grupā iekļaujami nodokļu maksātāji, kas izslēgti no PVN maksātāju reģistra «sakarā ar nodokļu maksātāja lēmumu», «sakarā ar nodokļu maksātāja nāvi», «sakarā ar projekta darbības beigām», «saskaņā ar reorganizāciju», «saskaņā ar Uzņēmumu reģistra lēmumu» un ar norādi «Citi iemesli», un to dati analīzei netika izmantoti. Otrajā grupā iekļaujami nodokļu maksātāji, kas izslēgti no PVN maksātāju reģistra pēc VID iniciatīvas, un šie uzņēmumi tad arī tiek nopietnāk analizēti, pieņemot, ka tie ir fiktīvi un veidoti, lai veiktu krāpnieciskas darbības ar PVN.
Saskaņā ar VID Dienai oficiāli sniegto informāciju nodokļu maksātāju, kas no 2014. gada jūlija līdz 2015. gada jūnijam deklarējuši kopējo darījumu apjomu virs nulles un izslēgti no PVN maksātāju reģistra saskaņā ar uzskaitītajiem nopietniem iemesliem, kopējais skaits ir 5543, kas veido 66%no kopējā izslēgto PVN maksātāju skaita (8441).
Shēmotāji pelna
Analīzes gaitā eksperti aprēķināja, kāda ir preču un pakalpojumu kopējā vērtība un PVN, ko jebkurš cits PVN maksātājs (visi, izņemot minētos 5543) deklarējis kā iegādi no šiem ar nopietno iemeslu izslēgtajiem PVN maksātājiem. Minētie skaitļi parādīs atskaitītā PVN priekšnodokļa apmērus jeb summu, par kuru tiek samazināts valsts budžetā maksājamais PVN. Saskaņā ar VID Dienai oficiāli sniegto informāciju citi nodokļu maksātāji gada laikā kopumā deklarējuši preču un pakalpojumu iegādes no šiem 5543 apšaubāmajiem PVN maksātājiem par kopējo summu 994,28 miljoni eiro, tādējādi samazinot maksājamā PVN apmērus par 208,54 miljoniem eiro.
Eksperti norāda, ka darījumi ar fiktīviem uzņēmumiem tiek uzrādīti pamatā divu iemeslu dēļ, pirmkārt, noformējot fiktīvu darījumu ar izdomātu preci vai pakalpojumu, lai tādējādi iegūtu neuzskaitītus līdzekļus aplokšņu algu izmaksai, otrkārt, lai noformētu ES iegādātu preču un pakalpojumu iegādi it kā no kāda Latvijā reģistrēta starpnieka uzņēmuma un tādējādi pārceltu PVN maksāšanas saistības no faktiskā preču saņēmēja uz šo fiktīvo starpnieku. Tā tiek samazināta gan preču cena tirgū, gan gūta papildu peļņa. Minētajam būs nozīme, veicot turpmākos aprēķinus par nodokļu summām, kas faktiski aiziet garām valsts budžetam tādu vai citādu fiktīvu darījumu rezultātā.
Analizējot šo 5543 izslēgto PVN maksātāju iesniegto deklarāciju pozīciju kopsummas, eksperti secināja, ka šie apšaubāmie nodokļu maksātāji no ES iegādājušies preces un pakalpojumus par kopējo summu 1,197 miljardi eiro, uz ES piegādājuši preces un pakalpojumus par kopējo summu 0,88 miljardi eiro. No minētā var izdarīt pieņēmumu, ka iegāžu un piegāžu starpība 316,9 miljoni eiro ir tā summa, ko šie apšaubāmie nodokļu maksātāji tālāk piegādājuši pārējiem uzņēmumiem un veido daļu no iepriekš aprēķinātajiem 994,28 miljoniem eiro. Citiem vārdiem sakot, ja pārējie nodokļu maksātāji no šiem 5543 izslēgtajiem PVN maksātājiem deklarē preču un pakalpojumu iegādes 994,28 miljonu apmērā plus PVN, varam pieņemt, ka 32% (316,9 miljonus) no šīs summas veido fiktīvi darījumi ar reālu preču piegādi no ES, bet pārējos 68% (677,4 miljonus) - fiktīvi darījumi ar izdomātu preci vai pakalpojumu.
Jautājumā par šo 5543 apšaubāmo nodokļu maksātāju ar ES partneriem deklarētajām ievērojamām summām, kur iegāžu kopsumma saskan ar piegāžu kopsummu, eksperti norāda, ka tās var atspoguļot gan citu dalībvalstu nodokļu maksātāju caur Latviju īstenotās karuseļveida krāpšanas, gan nepamatoti pārmaksātā PVN izkrāpšanu tepat, Latvijā, gan citus nodarījumus, kuru analīzei un aprēķināšanai būtu nepieciešams saņemt plašāku un sarežģītāku statistisko informāciju no VID.
Lai pārietu pie valsts budžetam eventuāli nodarīto zaudējumu apmēra noteikšanas, jāņem vērā vēl viena būtiska detaļa, proti, darījumi ar tā saukto reverso PVN maksāšanas kārtību. Eksperti norāda, ka praksē fiktīvi darījumi tiek noformēti arī ar reverso maksāšanas kārtību, kas daļā gadījumu tiek darīts tāpēc, lai nepiesaistītu pastiprinātu VID uzmanību, kā tas noteikti notiks ar PVN darījumiem parastajā maksāšanas kārtībā. Var būt situācija, kad, piemēram, būvniecības vai metāllūžņu tirdzniecības uzņēmumam attiecīgajā taksācijas periodā nav aktuāli palielināt atskaitāmo PVN priekšnodokli, bet vajadzība pēc skaidrās naudas aplokšņu algu izmaksai saglabājas. Eksperti pieņem, ka reversā PVN darījumi ar šiem 5543 apšaubāmajiem nodokļu maksātājiem no PVN maksāšanas viedokļa būtu atskaitāmi.
Analizējot informāciju par darījumu veidiem un to summām, ko visi pārējie nodokļu maksātāji deklarē darījumos (preču un pakalpojumu iegādēs) ar šiem 5543 apšaubāmajiem nodokļu maksātājiem, var izdarīt secinājumu, ka darījumi ar reverso PVN maksāšanas kārtību veido 13,6% no kopējās darījumu summas, kas tiek ņemts vērā pie katras nodokļu pozīcijas aprēķināšanas turpmāk.
Kā jau minēts, analīzes gaitā tika pieņemts, ka PVN shēmošana pamatā notiek divu iemeslu dēļ - lai iegūtu neuzskaitītu skaidru naudu aplokšņu algu izmaksai (netiek nomaksāts PVN, IIN/UIN un VSAOI) un lai uz PVN rēķina samazinātu no ES ievestās preces gala cenu (netiek nomaksāts PVN).
Lai veiktu neiegūto nodokļu aprēķinu pirmajam gadījumam, kas saskaņā ar iepriekš veiktajiem aprēķiniem neveido reālu preču vai pakalpojumu piegādi no ES caur apšaubāmiem nodokļu maksātājiem, eksperti aprēķinos iekļāva četrus nodokļus - PVN, UIN, IIN, kā arī VSAOI (skatīt 1. aprēķinu). Savukārt, lai veiktu neiegūto nodokļu aprēķinu otrajam gadījumam - PVN nenomaksu par ES iegādātajām precēm un pakalpojumiem -, tika analizēts tikai PVN (skatīt 2. aprēķinu).
Pieņemot, ka pēc VID iniciatīvas no PVN maksātāju reģistra izslēgtie 5543 nodokļu maksātāji ir fiktīvi, saskaņā ar ekspertu aprēķiniem valsts budžets gada laikā - no 2014. gada jūlija līdz 2015. gada jūnijam - zaudējis nodokļu ieņēmumus 339,07-479,28 miljonu eiro apmērā. Jāuzsver, ka praksē uzņēmumi īsteno PVN shēmas, lai samaksātu aplokšņu algas jeb gūtu ienākumus, nesamaksājot IIN, UIN un VSAOI, tātad var samērā droši apgalvot, ka valsts budžets būs zaudējis visus 479,28 miljonus eiro.
Eksperti arī norāda, ka, ņemot vērā aktuālo problēmu, ka aizvien vairāk nodokļu maksātāju izvēlas sadalīt uz fiktīviem uzņēmumiem pārskaitāmās summas un tādējādi neatšifrēt PVN deklarācijā darījumus zem 1430 eiro, reālais zaudējumu apjoms varētu būt pat līdz divas reizes lielāks. Turklāt zināma problēma ir darījumi, kas netiek deklarēti ne no viena darījumu partnera puses un šajos aprēķinos arī neiekļaujas, tāpēc ekspertu aprēķinātais gandrīz pusmiljards eiro neiegūto nodokļu ieņēmumu ir vērtējams ar vārdu «vismaz», kur augšējā robeža vēl aizvien paliek nezināma.
Zīmīgi, ka saskaņā ar VID oficiāli sniegto informāciju VID veicis nodokļu auditus tikai 453 (8%) no šiem 5543 apšaubāmajiem nodokļu maksātājiem, rezultātā nodokļos papildus aprēķinājis 226,3 miljonus eiro. Pēc ekspertu vērtējuma minētie skaitļi parāda vien to, ka iepriekš aprakstītā aprēķinu metodoloģija vērtējama kā visai piesardzīga un, valstij pareizi rīkojoties, pusmiljarda papildu nodokļu naudas iekasēšana šķiet samērā reāla.
Skaidrās naudas apjoms, kuru iegūst šajās shēmās, ir aptuveni 800 miljonu eiro, no kuriem vidēji 9% (tarifs no 6 līdz 12%) ietur tā sauktais PVN grupējums. Tātad aplokšņu algās un dividendēs bez nodokļiem nonāk vismaz 720 miljonu eiro, bet PVN grupējumi gūst vismaz 80 miljonu eiro lielus ienākumus. Ja pieskaita vēl neatšifrētos darījumus, šīs summas var būt divtik lielas, tas ir, skaidrā naudā darbinieki, uzņēmumu īpašnieki iegūst teju 1,5 miljardus eiro, bet PVN grupējumu peļņa ir ap 140 miljoniem eiro.