Aigars Cinis
Kam būtu jāierosina aktivitāte, lai mazinātu gara nabadzību?
Sanita Gertmane. Ikdienā trūkst zināšanu par vispārējām lietām. Dažādu preču patērēšana ir izglītības jautājums no skolas sola. Ja ikdienas ieradumu līmenī pratīsim izvēlēties pareizos produktus, tad arī ir gaidāmas pārmaiņas. Strādājam ar skolām iespēju robežās, izveidotas dažādas spēles, cenšamies darboties virtuālajā vidē. Vajadzīgā efekta nav tāpēc, ka darbības ir saraustītas. Nav konkrētas programmas, valstisku uzstādījumu.
Māris Balodis. PVD ir izdevis bukletus par to, kā nesaindēties ar pārtiku, un par citām būtiskām tēmām. Esam mediju vidē un paši provocējam šo informāciju. Latvijā vājā zona, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir sabiedrisko organizāciju trūkums.
Pēteris Apinis. Problēma, manuprāt, radās pirms diviem gadiem, kad Baiba Rozentāle, būdama ministre, aiztaisīja ciet Sabiedrības veselības centru personīgu ambīciju dēļ. Līdz ar to struktūras, kas nodarbojas ar sabiedrības izglītošanu vides veselībā un citās jomās, nav. Mēs cenšamies parādīties laikrakstos vismaz reizi nedēļā, televīzijā, ir laba sadarbība ar radiostacijām. Šeit problēma ir tajā, ka medicīniskā doma cīnās ar labu reklāmu. BBC paziņo, ka tieši alus ir veselīgs, jo tajā ir B vitamīni, bet tos var uzņemt arī ar graudaugiem. Lai uzņemtu vajadzīgo devu, vajadzētu izdzert vismaz 4-5 litrus alus. Ir grūti ar ražotājiem, kuri nesaprot, kāpēc viņiem vajadzētu samazināt sāls daudzumu produktos, jo tā taču tiek zaudēta garša.
Ainis Līdaks
Pensionārs
Man ārstējoties ir jādzer aspirīns un citas zāles, kas maksā 50 latu mēnesī, tai pašā laikā sabojājot aknas. Pēc tam samaksāju 15 latus, lai nopirktu zāles, kas man tās aknas ārstē. Sanāk, ka man nenodrošina tiesības, lai es varētu izvēlēties produkciju, kuras kvalitāte mani apmierina. Tāpat ar pārtiku slimnīcās. Tur nesniedz patērētājam drošu un pieprasītu pārtiku, ēdina nabadzīgi. Manas tiesības tiek pārkāptas.
Pēteris Apinis. Lielākā problēma vecākiem cilvēkiem ir, ka zāļu ir par daudz. Tāda ir realitāte, Eiropā - vēl vairāk. Turklāt 25 procenti zāļu, kuras lietojam, tiek viltotas. Par to pagaidām nerunājam. Nav kontroles dienesta, kas spētu izsekot. Interneta tirdzniecībā viltoto zāļu skaits ir ļoti liels. Ir problēmas ar zālēm, kas tiek ieviestas no Krievijas. Zāļu kontrabanda no šīs valsts ir ceturtajā vietā pēc alkohola un cigaretēm.
Aiga Pelane
BNS Analītikas nodaļas redaktore
Veselības ministrija ik pa laikam izsludina aktivitātes, rekomendējot veselīgu pārtiku utt. Vai tās ir vērā ņemamas darbības un sasniedz rezultātu vai uztveramas kā īstermiņa reklāmas pasākums?
Pēteris Apinis. Veselības ministrijai tam nav bijis konkrēta finansējuma. Ārstu biedrība šogad reklamēja sakņu un dārzeņu lietošanu. Aicinājām atbalstīt savus uzņēmējus, un atbilde - ir sadzirdēts. Kad stāstījām par kokakolas cukura daudzumu, dzērienam tiešām nokrita apgrozījums par 25 procentiem. Protams, Latvijai ievērojami trūkst līdzekļu šajā jomā.
Igors Šuvajevs
Filosofs
Kā ir ar preču kvalitāti dažādās valstīs? Piemēram, viena un tā pati desa Vācijā un Latvijā atšķiras.
Māris Balodis. Ja par kokakolu, tad Rietumeiropā ražošanā izmanto viena veida cukuru, bet Austrumeiropā citu - labāku un lētāku. No uzraudzības viedokļa marķējumi neatšķīrās. Šāda situācija, visticamāk, pastāv priekšstatu par patērētāja pirktspēju dēļ.
Igors Šuvajevs
Gertmanes kundze, jūs minējāt, ka lielākās problēmas rodas sakarā ar līgumiem.
Sanita Gertmane. Saņemam diezgan daudz sūdzību, pārsvarā par kredītiem, sakaru pakalpojumiem, kabeļtelevīziju. Problēma ir tajā, ka pirms parakstīšanas līgumu neizlasa. Uzņēmēji nereti iekļauj netaisnīgus līguma nosacījumus, kas patērētāju nostāda sliktākā situācijā. Piemēram, nesamērīgi līgumsodi.
Aiga Pelane
Vai jūs esat mēģinājusi noslēgt līgumu un izteikt iebildes par punktu maiņu? Bieži vien nav pat alternatīvu, un līguma nosacījumus nemaina.
Sanita Gertmane. Jautājums ir, vai tie ir netaisnīgi. Līguma apspriešana ir aspekts, par ko ir grūti pierādīt, vai šis process ir noticis. Tad uzņēmējam ir pienākums pierādīt, ka līgums ir apspriests. Ar mūsu iejaukšanos daudzi cilvēki to ir panākuši.
Igors Šuvajevs
Līgumus var sastādīt dažādi, tātad - jāsaprot juridiskās un finanšu lietas. Kā vidējais patērētājs tajā var orientēties?
Sanita Gertmane. Ja vēlamies lietot pakalpojumu, iepirkties, ir jāvar saprast noteikumus. Vismaz pamatos. Tiesa, ekonomikas lejupslīdes laikā visvairāk sūdzību par kredītlīgumiem saņēmām no cilvēkiem ar finanšu un juridisko izglītību. Pakalpojumu līgumi ir pietiekami sarežģīti. Mans novērojums - Latvijas pilsoniskās sabiedrības briedums ir zems. Indivīds personīgi īsti nevēlas atbildēt. Tomēr pašiem ir jāraksta iesniegumi, jāiesaistās. Viedokļus apkopoja Antra Feldmane