Tāpēc arvien vairāk gudru un zinošu cilvēku izsakās par to, ka Latvijai tomēr ir svarīga sava augstas pievienotās vērtības ražošana, tātad tautsaimniecības industrializācija. Pagāja gandrīz divdesmit gadu, un sapratām, ka «industrializācija» nav lamuvārds, bet gan tas, kas balsta pasaules spēcīgākās ekonomikas, piemēram, ES ekonomisko motoru - Vāciju, valsti ar vienīgo regulāro un stabilo izaugsmi Eiropā.
Līdzīgas domas iepriekš minētajām kādā intervijā šī gada martā paudis ekonomists un Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins: «Latviju izglābs nevis Austrumu-Rietumu tilts, bet industrializācija.» Turpat viņš izsaka satraukumu par pašreizējo Latvijas ekonomikas struktūru. Turpmāk G. Kokins daudz izteicies par Latvijas industrializācijas plānu un programmu un priekšnoteikumiem, kas tiem nepieciešami.
Arī Valda Dombrovska valdības simt dienās paveikto darbu pārskatā teikts: «Lai panāktu augstāku valsts industrializāciju un sekmētu eksporta dažādošanu, izstrādātas industriālās politikas vadlīnijas.» Tātad industrializācijas jēdziens ir kā acuraugs. To var saprast, un tas ir jēgpilni.
Pasaules ekonomikas piemēri ļoti skaidri parāda, ka mazāk attīstīto valstu (kāda diemžēl arī esam) tautsaimniecība var uzplaukt tikai tad, ja tai ir iespēja mācīties no attīstītajām valstīm sadarbības ietvaros. Piemēram, Čehijā Volkswagen sadarbība ar Škodu, Rumānijā Renault sadarbība ar Dacia. Krievijā notiek gandrīz visu Eiropas un daļas Āzijas automašīnu montāža, Polijā montē Stadler vilcienus, piemēram, Igaunijai, kas kā vienkāršs importētājs no tehnoloģijām negūst ne nieka. Varētu piebilst arī to, ka Šveices uzņēmums Stadler savulaik ir bijis tikai Bombardier apakšuzņēmējs, līdz sācis ražot savus produktus. Šādu piemēru ir bez gala.
Un tagad pie galvenā. Latvijai ir pavērusies vēsturiska iespēja reanimēt kādu nozīmīgu tautsaimniecības sastāvdaļu - vagonbūvi. Šī gada aprīlī ir noslēgts līgums starp a/s Pasažieru vilciens un spāņu ražotāju CAF, kuram ir apakškontraktors Rīgas Vagonu rūpnīca. Tātad uzņēmums, kam atbilstoši iepriekš minētajai lietu kārtībai projektā būs iespēja apgūt inovatīvas zināšanas vagonbūvē un pēc tam turpināt darbu kā patstāvīgai konkurētspējīgai ražošanas biznesa vienībai.
Turklāt mēs jau esam izrēķinājuši, ka nodarbināsim vairākus simtus darbinieku, kuriem maksāsim labu algu, un nodokļos paredzēts ik gadu samaksāt vairākus miljonus latu. Mums būs nepieciešams daudz vietējo piegādātāju, radīsim papildu biznesa iespējas mazajiem uzņēmējiem visā tautsaimniecībā. *A/s Rīgas Vagonu rūpnīca ražošanas vadītājs