Kas mums Teivo Tulio?

Viena cilvēka piemērs

Sajutusi praktiskā menedžmenta zināšanu nepietiekamību, Kristīne nupat iestājusies Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūrā. Tiek gatavoti sižeti LTV1 raidījumam 100 g kultūras, top dokumentālā filma par Latvijā maz zināmo somu kinorežisoru melodrāmas meistaru Teivo Tulio, kurš pirmos desmit mūža gadus nodzīvojis Latgalē - tagadējā Rēzeknes rajona Ilzeskalna pagastā. Kinorežisors Aki Kaurismeki par viņu teicis: «Viņš ir visievērojamākais melodrāmas režisors kino vēsturē. Un te es domāju - pasaules mērogā.» Pēc Otrā pasaules kara, kad nomainās kinostrāvojumi, sevi piesaka neoreālisms un «jaunais vilnis», Teivo Tulio shematiski izkāpinātās melodrāmas nevienu vairs nesaista. Viņš pilnībā norobežojas no sabiedrības. 80.gados viņu no jauna atklāj somu zinātnieku jaunā paaudze un sākas Teivo Tulio renesanse - izdotas visas filmas, krāšņi ilustrēti pētījumi, kur fotogrāfijās redzams austrumnieciski skaistais, par «somu Valentīno» un «somu Navarro» dēvētais aktieris un režisors, kurš savās atmiņās rakstījis, ka bieži uzskatīts gan par poli, gan krievu, gan kirgīzu un diez ko vēl. Patiesībā - melnīgsnējums nāk no turkiem. 2012.gadā būs Teivo Tulio, īstajā vārdā Teodora Tugaja, simtgade. K.Želves iecere - ne vien pabeigt savu filmu par kinorežisora sarežģīto likteni, bet Latvijā sarīkot arī viņa filmu retrospekciju.

Šajā dzīves periodā Kristīnei būtisks ir piemērs, cik daudz var izdarīt viens cilvēks: «Kaut vai Rundāles pils... Protams, tur ir strādājuši speciālisti, cilvēku grupa, atbalstījuši ieinteresētie, tomēr vispirms Imantam Lancmanim tas gadu gaitā ir bijis svarīgi. Domāju, ka arī viņš ir saņēmis pietiekami daudz noraidījumu un neizpratnes, bet tomēr viņš to ir izdarījis.» Tā netieši ir K.Želves atbilde uz jautājumu, kā 100 g kultūras ir izdevies paglābties no «reorganizācijas», likvidējot vai pievienojot, piemēram, Sporta studijai vai Naudas zīmēm. Vai viņa ir gatava aukstasinīgi argumentēt kultūras nepieciešamību, saskaroties ar tumsonīgu demagoģiju - pašlaik ir valstiski svarīgākas lietas, par kultūru parunāsim pēc tam.

Nevaimanāsim

K.Želve: «Reformas ir nepieciešamas pilnīgi noteikti visā valstī, tai skaitā - kultūrā. Mēs nevaram visu laiku tikai vaimanāt - dodiet mums naudu, tad viss būs labi. Tikai jautājums, cik tās būs kvalitatīvas. Man liekas, mēs brīžam nepadomājam, ka dzīvosim arī pēc krīzes. Ja viss būs reformēts un likvidēts, atjaunot būs daudz grūtāk, pat neiespējami.» Finansējums raidījumam pietiek līdz jaungadam. Šajā laikā no otrdienas līdz piektdienai LTV1 tiešraidē būs redzams raidījums 100 g kultūras. Raidījuma tālākā nākotne nav zināma. Tradicionāli Kristīne Želve pamīšus ar literatūrkritiķi Arno Jundzi studijā aicinās vienu vai vairākus viesus. Augustā raidījuma sākums - plkst.19.00, atkārtojums tās pašas dienas programmas beigās (ap pusnakti), bet jau septembrī 100 g kultūras varēs redzēt plkst.19.30.

«Mēs nevaimanāsim,» - galvenais, ko 100 g kultūras jaunajā sezonā radošās komandas vārdā sola Kristīne Želve. Līdzās iedvesmojošiem mākslinieku radošajiem portretiem apieti netiks arī skolu, mūzikas skolu, Dziesmu svētku, finansējuma «griešanas» u.c. jautājumi. «Man ir būtiski, lai tā nav tikai valdības lamāšana un naudas prasīšana, bet lai dzimtu kāda dzirkstele - konstruktīvas idejas un priekšlikumi, ko darīt,» uzsver K.Želve. Kā cilvēks, kas strādājis sabiedrisko attiecību jomā, viņa ir pārliecināta, ka auglīgas lietas var notikt tikai tad, ja sanāk kopā ieinteresētā cilvēku grupa un ļoti nežēlīgi izanalizē projekta stiprās un vājās puses. Šādā ziņā nav atšķirības - kultūra vai bizness. Kas ir 100 g kultūras spēks un vājums? «Es skatos pietiekami paškritiski uz to, kas notiek raidījumā,» atbild Kristīne, tomēr ir lietas, par ko viņai ir prieks. «Man liekas, ka mūsu spēks ir tas, ka šo gadu laikā (sākas 5.sezona - U.A.) esam iemācījušies vai vismaz intensīvi mācāmies runāt ar cilvēkiem. Esam ļoti skaidri sapratuši, ka raidījums šādā raidlaikā un šādā formātā nav domāts tikai mākslas profesionāļiem. To īpaši jūt, izbraucot no Rīgas». K.Želve apzinās, ka subjektīvu un objektīvu iemeslu dēļ raidījuma Ahileja papēdis ir analītiskā daļa: «Mūsu raidījums top milzīgā tempā, bet pētnieciskā žurnālistika prasa lielu sagatavošanos, iedziļināšanos un apsekošanu.» Viena no sarežģītākajām problēmām ir pašiem apzināties savu identitāti. Kristīne neslēpj, ka radošā grupa daudz diskutē par 100 g kultūras t.s. formātu un žanru. Dabiski, ka Vijas Artmanes 80.gadu dzimšanas dienas raidījums, pie kura viņa strādā un kas ir ārkārtīgi grūts uzdevums - kas vēl nav pateikts par Viju Artmani? -, prasa citu intonāciju kā raidījums, piemēram, par Kultūrkapitāla fonda finansējumu. 100 g kultūras seja ir šī nemitīgā formāta maiņa, piemērojoties sarunas tēmai un konkrētā mākslinieka personībai. Diez vai arī jaunajā sezonā varēs sagaidīt asas vētrainas diskusijas - brīdina K.Želve. Viesi bieži izrunājoties jau grimētavā un vienojoties, ka varbūt tiešraidē nevajag tā plosīties un kašķēties.