Kāds no itāļu Risordžimento kustības līderiem pēc vienotas Itālijas valsts izveides mērķa sasniegšanas esot teicis tā: «Itāliju nu esam radījuši, atliek radīt itāļus.» Proti, virsbūve, konstrukcija ir, to piepildoša satura tā īsti vēl nav. Kaut ko līdzīgu var teikt par Latviju. Mums ir valsts, parlaments, valdība, bet joprojām par daudz ko rodas vēlēšanās teikt: ir uzstutēts jumts, pamati nav ielikti.
Šajā gadījumā nav runa par visnotaļ dīvaino, samocīto procesu, kādā politiķi mēģina izveidot kārtējo valdību. Tieši tāpēc, ka politika kā tāda bieži ir ar neprognozējamām kombinācijām, nebeidzamu aizkulišu cīņu, orientēšanos uz īstermiņa mērķiem, ļoti svarīgi ir, lai kaut kādos tikai šauram indivīdu lokam saprotamos (varbūt) manevros netiktu ierauta valsts pārvalde, kurai ir jānodrošina zobratiņu griešanās neatkarīgi no demisijām, ultimātiem utt. Tā ir lielā daļā Rietumu demokrātiju. Tikai ne Latvijā.
Šādā kontekstā ir radušies daži jautājumi Valdim Dombrovskim.
Pirmais. Vai tiešām ir pamats uzskatīt, ka valsts pārstāvēšanas starptautiskās tiesvedībās, valsts konsultēšanas deleģēšana privātām struktūrām līdz šim ir bijusi būtiski veiksmīgāka par to, ko nodrošinājuši cilvēki pašā valsts pārvaldē, piemēram, Valsts kancelejā (VK)? Ja tā ir, kur varētu iepazīties ar analīzi par to, cik izdevīgs Latvijas valstij bijis piesaistīto privāto ekspertu darbs, konsultējot valdības, sākot ar Lattelekom privatizāciju tālākā pagātnē, beidzot ar jautājumiem, kas skar airBaltic, Latvijas Hipotēku un zemes banku u. c. nesenā pagātnē (šobrīd)?
Ja īstas pārliecības par to nav, kāpēc jau demisionējusī valdība vēl cenšas pagūt «izdzīt caur» kardinālu valsts pārstāvniecības tiesvedībās modeļa maiņu? Kas tik ļoti deg?
Vai šajā «cauri dzīšanas» procesā netiek izdarīts spiediens uz Valsts kancelejas amatpersonām?
Te nepieciešama atkāpe. Lielu viļņošanas nesen izraisīja ar vairākām tiesvedībām saistītu dokumentu «noplūšana» presē. Nekas labs tas tiešām nav, jo palīdz pretējai pusei. Tomēr arī te ir jautājumi.
Vai, izmeklējot «noplūšanas» faktu, kompetentās iestādes ir kontaktējušās ar visiem iespējamiem noplūdes avotiem - politiskajās aprindās, Satiksmes un Tieslietu ministrijā, VK? Vai arī tikai VK?
Vai taisnība, ka kontaktēšanās VK amatpersonu gadījumā ir izpaudusies kā aizturēšana, «ciemošanās» dzīvesvietā, kratīšana? Vai arī citi kontaktēšanās gadījumi bijuši tik «cieši»? Vai taisnība, ka VK amatpersonas aicinātas piekrist t. s. melu detektoram? Ja tā, vai līdzīgu aicinājumu saņems arī atsevišķi Vienotības politiķi un premjera biroja darbinieki? Vai taisnība, ka notikusi materiāla «izņemšana» arī kādai LTV žurnālistei?
Rodas sajūta, ka tam, kas šobrīd notiek ar Valsts kanceleju, ir kaut kādi citi zemteksti.