Madride ir paziņojusi, ka nepieļaus Katalonijas atšķelšanos no Spānijas. Neatkarības pretinieki brīdina par nopietnām ekonomiskajām sekām, kas Kataloniju varētu piemeklēt, ja tā nolemtu pamest Spāniju. Savukārt Brisele norādījusi, ka reģioni, kas nolemtu atdalīties no kādas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, vairs neietilptu ES sastāvā.
Katalāņi aizvainoti
Katalāņi, kuriem ir pašiem sava valoda un kultūra, gadsimtiem dzīvojuši spāņu pakļautībā, bet ir spējuši izcīnīt sev pašnoteikšanās tiesībās. Pēc tam kad 1939. gadā Spānijā pie varas nāca diktators Fransisko Franko, Katalonija zaudēja autonomiju, bet katalāņiem tika aizliegts runāt savā valodā. Pēc F. Franko nāves 1975. gadā un Spānijas atgriešanās pie demokrātiskas pārvaldes sistēmas Katalonija atguva plašu politisko un kultūras autonomiju.
Tomēr pēdējos gados, kad pasliktinājās Spānijas ekonomiskā situācija, Katalonijā ievērojami pieaudzis atbalsts apgabala neatkarībai. Valdošie politiķi Katalonijā, kuras ekonomika veido aptuveni piekto daļu no visas Spānijas ekonomikas, uzskata, ka septiņu miljonu iedzīvotāju lielais reģions Spānijas budžetā ik gadu iemaksā vairāk nekā no tā saņem.
Katalāņi pērn novembrī pat sarīkoja konsultatīvu balsojumu, kurā 80% vēlētāju atbalstīja neatkarīgas Katalonijas valsts izveidi. Likumīgi saistošam referendumam šķēršļus lika Spānijas konservatīvā valdība un Konstitucionālā tiesa, kas paziņoja, ka katalāņu vienpusējs lēmums sarīkot referendumu būtu antikonstitucionāls.
Lietas mainīšoties
Katalonijas vadība netic, ka arī pēc decembrī paredzētajām Spānijas parlamenta vēlēšanām, kurās pašreizējā valdība varētu zaudēt, Madridē mainīsies noskaņojums par labu iespējai sarīkot neatkarības referendumu. «Ja mēs 27. septembrī iegūsim skaidru mandātu, lietas mainīsies, jo beigu beigās neatkarība ir atkarīga no mūsu gribas,» Katalonijas prezidents Arturs Mass sacīja ziņu aģentūrai Reuters.
Aptaujas liecina, ka vēlēšanās lielāko balsu skaitu - 38% - varētu saņemt Katalonijas neatkarību atbalstošo partiju koalīcija Junts pel Si (Kopā par Jā) (JxSi). Ar to, visticamāk, nepietiktu, lai iegūtu vairākumu parlamentā (vismaz 68 no 135 deputātu vietām) un vienatnē veidotu nākamo Katalonijas valdību. Analītiķi prognozē, ka tādā gadījumā JxSi kā koalīcijas partnerus piesaistītu nelielo kreisi radikālo Tautas vienotības partiju, ko varētu atbalstīt gandrīz 6% vēlētāju.
Ja vēlēšanās piepildīšoties šis scenārijs, Katalonijas neatkarības atbalstītāji sākšot vienpusēju apgabala «atbrīvošanās» procesu, kas varētu ilgt aptuveni 18 mēnešus, stāsta A. Mass.
Neatkarība nav panaceja
Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs katalāņu neatkarības ideju sauc par neprātu. «Ir cilvēki, kuri Katalonijas neatkarību uzskata par panaceju, kas ārstēs visas slimības, ka tā radīs darbavietas. Nekas no tā nav patiesība,» viņš sacīja intervijā radiostacijai Onda Cero. «Kas notiks ar pensijām, finanšu institūcijām, banku noguldījumiem, valūtu?»
Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manvels Garsija-Margaljo brīdinājis, ka, Katalonijai kļūstot neatkarīgai, visi reģiona iedzīvotāji automātiski zaudēs Spānijas pilsonību. Savukārt Spānijas Centrālā banka norādījusi, ka atdalīšanās no Spānijas iedragātu Katalonijas tirdzniecības sakarus un finanšu sistēmu, jo reģionu automātiski izslēgtu no eirozonas.
EK, tieši nenorādot uz Kataloniju, paziņojusi, ka, kādas ES dalībvalsts daļai iegūstot neatkarību, tā ES uztverē kļūtu par trešo valsti, kas var kandidēt uz uzņemšanu ES.