Palīdz igauņi
Kataloņi rūpīgi gatavojās akcijai, pirms tam konsultējoties ar Baltijas ceļa organizatoriem, īpaši cieši sadarbojoties ar igauņiem, kas devušies uz Barselonu uzraudzīt sagatavošanās darbus. Baltijas ceļš 1989. gada 23. augustā vienoja Baltijas valstu iedzīvotājus, kas 600 kilometru garā cilvēku ķēdē savienoja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas galvaspilsētas.
Smēlušies baltiešu padomus, kataloņi pēdējās nedēļās vairākās apdzīvotās vietās jau izmēģinājuši dzīvās ķēdes izveidi. Šodien Kataloņu ceļu uz neatkarību veidos 400 000 cilvēku, kurus uz nomaļākajiem nostūriem izvadās ar 1500 autobusiem, vēstīja AFP. Dzīvā ķēde savienos reģiona pilsētas, ciematus, vīsies caur pludmalēm un laukiem, aicinot kataloņus pievienoties cīņai par neatkarību.
Kataloņi rokās sadosies pulksten 17:14 pēc vietējā laika, lai simboliski pieminētu 1714. gada 11. septembri, kad kataloņu armiju kaujā pie Barselonas pēc 14 mēnešu ilga ielenkuma sakāva Spānijas karaļa Filipa V karaspēks. Godinot kritušos kataloņus, 11. septembris vēsturiski atzīmēts kā Katalonijas Nacionālā diena.
Šķēršļus liek Madride
Kataloņi izsenis lepojušies ar savu valodu un kultūru un pozicionējuši sevi kā atšķirīgus no pārējiem spāņiem. Katalonija vienmēr iestājusies par lielāku autonomiju, taču līdz ar ekonomisko krīzi pieauga aicinājumi pēc pilnīgas neatkarības. Pērn 11. septembrī Barselonas ielās izgāja vairāk nekā miljons neatkarības atbalstītāju.
Katalonija, kurā mīt ap 7,5 miljoniem cilvēku, ir Spānijas bagātākais reģions un veido piekto daļu valsts ekonomikas, kā arī veic lielākās iemaksas nacionālajā budžetā. Taču līdztekus Katalonija uzkrājusi arī vērienīgus parādus un krīzē bijusi spiesta īstenot sāpīgus taupības pasākumus.
Daudzi kataloņi ekonomiskajās nedienās vairo Madridi un nav apmierināti ar to, ka lielu daļu reģiona nodokļu ieņēmumu spiesti nodot Spānijas centrālajai valdībai. Viņuprāt, Katalonijai klātos labāk, ja tā pati lemtu par savām finansēm, tādēļ vēlas Kataloniju redzēt kā neatkarīgu valsti Eiropas Savienības sastāvā.
Pēc ekonomistu aprēķiniem, kataloņi Madridei nodokļos ik gadu nomaksā par aptuveni 12 miljardiem eiro vairāk, nekā pēc tam no Madrides saņem atpakaļ.
Madride ir kategoriski pret reģiona atdalīšanos, tāpēc Katalonijas prezidents Arturs Mass solījis 2014. gadā sarīkot referendumu. Pagājušajā nedēļā Spānijas premjers Marjano Rahojs norādīja, ka gatavs sēsties ar Katalonijas varu pie sarunu galda.
Daudzi analītiķi ir pārliecināti, ka abas puses būs spiestas rast kompromisu. Visticamāk, Spānijas valdībai būs jāpiešķir Katalonijai lielāka vara, lemjot par reģiona finansēm, un jāsamazina nodokļu slogs, kas tai jāmaksā centrālajai valdībai.
Taču citi pārliecināti, ka Katalonijas saucienus pēc neatkarības nespēs apslāpēt pat lielāka autonomija. «Tagad, kad neatkarības džins ir izlaists no pudeles, to vairs nevarēs tik viegli iedabūt atpakaļ,» aģentūrai Reuters uzsvēra Madrides Biznesa skolas ekonomikas profesors Fernando Fernandess.