Neskatoties uz izcīnīto uzvaru, vēlēšanas nesušas vilšanos pašlaik valdošajai centriski labējai partijai CiU, kuras līderis ir Katalonijas prezidents Arturs Mass. Tieši viņš izsludināja priekšlaicīgas vēlēšanas, nosaucot tās par simbolisku referendumu, kurā Katalonijas iedzīvotāji var apliecināt, vai vēlas turpināt provinces politisko līderu izziņoto virzību pretī Katalonijas valstij. «Esmu priecīgs par rezultātu, bet ne tik, cik varētu būt,» sacīja A. Mass.
CiU ieguvusi 30,7% balsu, kas partijai dod 50 deputātu mandātus 135 vietu lielajā Katalonijas parlamentā, vēsta izdevums El Mundo. Pirms diviem gadiem notikušajās vēlēšanās politiskais spēks saņēma 38,4% Katalonijas iedzīvotāju atbalstu, kas tam deva 62 krēslus reģionālajā likumdevējā.
Otrajā vietā ierindojusies kreisi centriskā separātistu partija ERC, kas ieguvusi 21 vienu vietu parlamentā, bet par vienu mazāk būs Katalonijas Sociālistu partijai.
«Balsojums ir fragmentēts, bet vēstījums ir skaidrs,» politologs Ferans Rekveho sacīja aģentūrai AP. «Divas trešdaļas vēlētāju nobalsoja par partijām, kas atbalsta neatkarību, bet A. Mass ir sodīts par taupības pasākumiem.»
Pirms vēlēšanām A. Mass solīja četru gadu laikā sarīkot nobalsošanu par Katalonijas atšķelšanos no Spānijas, tomēr to būs sarežģīti panākt, jo Spānijas konstitūcija šādu iespēju neparedz.
Kataloņu separātisma uzliesmojuma pamatā ir ekonomiskas intereses. Katalonijas valdība ir neapmierināta, ka ik gadu Spānijas kopējā budžetā ieskaita par 16 miljardiem eiro (11,2 miljardi latu) vairāk, nekā saņem no tā, tādēļ uzstāj, ka Katalonijai klātos labāk kā neatkarīgai valstij.