Zatlers. _Visu Latvijai! (VL)_ iniciatīvu, kas vispirms tiek saistīta ar šīs partijas vēlmi priekšvēlēšanu gadā iezīmēt sevi ar sabiedrībai tuvu ierosmi, var izmantot arī tie, kas nevēlas V.Zatlera atkārtotu ievēlēšanu amatā un tiecas pēc lielākas varas koncentrācijas vienas personas rokās, cerībā, ka šī persona ar daudz plašāku pilnvaru apjomu būs no savējo vidus.
VL nodoms valsts svētkos 18.novembrī sākt parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem, kas paredz tautas vēlētu prezidentu, sakritis ar TP dibinātājam un potenciālajam partijas vadītājam An-drim Šķēlem agrāk tuvu stāvošā advokāta Andra Grūtupa intervijā Latvijas Avīzē jau maijā izteikto aicinājumu veidot prezidentālu valsti, kurā prezidentam būtu tiesības «izraudzīties valsts pārvaldes aparātu». Oktobrī par šo ideju iestājās telekompānijas LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. LNT skaidrošot prezidentālas valsts priekšrocības, un A.Ēķa «virsmērķis būs panākt tautas vēlēta prezidenta ieviešanu». Sarunā ar Dienu viņš norobežojās no VL ieceres, atzīstot, ka nākamajā gadā LNT veidos šim tematam veltītu diskusiju raidījumu, lai «atbildētu uz jautājumu, kāpēc ir vajadzīgs tautas vēlēts prezidents».
Šķēle nomainīs Zatleru?
VL piedāvātie Satversmes grozījumi noteic, ka prezidenta kandidātus var izvirzīt vismaz 10 000 vēlētāju vai partija, kas pēdējās vēlēšanās guvusi pārstāvniecību Saeimā. Maz ticams, ka V.Zatleru kā savu prezidentu nominēs A.Šķēles (TP), Aivara Lemberga (ZZS) vai Aināra Šlesera (LPP/LC) pārstāvētie politiskie spēki. Lielāku atbalstu pēc aktīvas iesaistīšanās iekšpolitikā V.Zatlers jutis no Jaunā laika (JL)un Pilsoniskās savienības (PS). Taču arī JL un PS atzinības deva varētu nebūt pietiekama, lai tās kā savu kandidātu izvirzītu V.Zatleru, bet 10 000 parakstu vākšanas kampaņai prezidentam var nepietikt resursu, ja vien to neorganizē atbalstītāji sabiedrībā. V.Zatlers uzskata, ka par šo jautājumu spriest priekšlaicīgi, jo vispirms nepieciešama diskusija par kandidātu izvirzīšanas un kampaņas tiesisko regulējumu.
JL līderei Solvitai Āboltiņai ir iespaids, ka tautas vēlēts prezidents varētu būt izdevīgs arī Tautas partijai. Visu Latvijai! Satversmes grozījumu gatavošanā iesaistījusi Latvijas Universitātes Valststiesību zinātņu katedras vadītāju Ringoldu Balodi, kurš kandidēja Saeimas vēlēšanās no TP saraksta. Viens no TP līderiem Vents Armands Krauklis Dienai pieļauj, ka politiskajā sistēmā ir kaut kas jāmaina, bet esot risks, ka tauta var ievēlēt arī populistisku prezidentu. Uz jautājumu, vai TP atbalstītu V.Zatleru uz otru pilnvaru termiņu un kādas būtu viņa izredzes gūt tautas atbalstu, V.A.Krauklis atbildēja: «Ir cilvēki, kuriem ir lielākas izredzes.»
Bijušais A.Šķēles domubiedrs Jurģis Liepnieks nesen ziņu aģentūra BNS pieļāvis, ka arī A.Šķēle varbūt «atgriezies aktīvajā politikā ne tik daudz, lai «ievilktu» partiju Saeimā, bet ar nodomu ieņemt Valsts prezidenta amatu». Arī J.Liepnieks domā, ka V.Zatleram «nav ko cerēt uz otru termiņu amatā, kaut viņa komanda, piemēram, Prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs, ir ārkārtīgi augstas klases profesionāļi». VL līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks uzskata, ka par prezidentu ir jākļūst cilvēkam, kas ir cienīgs ieņemt amatu, un ka «drīzāk Mazsalacas meteorīts ir meteorīts, nekā Šķēle būs prezidents». Viņaprāt, labu ieceri varot norakt arī ar nepiemērotu cilvēku saukšanu.
«Visu Latvijai! varbūt ir viens mērķis, bet Andrejam Ēķim un Andrim Grūtupam, iespējams, citi nolūki,» pieļauj S.Āboltiņa. Ja grozījumus pieņem, tad amats varētu būt iekārojams, jo prezidents būtu apveltīts ar plašām pilnvarām un grūti atsaucams. Viņš var, piemēram, iecelt tiesnešus, kas pēc tam nav atceļami. S.Āboltiņa un arī Pilsoniskā savienība, kuras programmā paredzēts tautas vēlēts prezidents, atgādināja, ka Lietuvā 2003.gadā par prezidentu ievēlēja Rolandu Paksu, kurš pēc 13 mēnešiem amatu zaudēja. «Mūsu valsts pilsoņiem ir jābūt pilnīgā drošībā, ka Latvijā neatkārtosies, teiksim, Lietuvas piemērs. Tur prezidentu Paksu ievēlēja tauta, taču viņa darbība radīja riskus valsts drošībai un izvērtās par lielu kaunu starptautiskā mērogā ar Krievijas kriminālajām aprindām saistītā kampaņas finansējuma avotu dēļ,» teikts PS paziņojumā, kurā uzsvērta nepieciešamība noteikt ļoti stingrus reklāmas un finansēšanas nosacījumus.
Saeimas loma apspiesta
«Kad jāizvēlas starp haosu un tautas vēlētu prezidentu, izvēli nav grūti izdarīt,» sacīja VL līdzpriekšsēdētājs I.Parādnieks. Ar teikto viņš pamatoja izšķiršanos rosināt izmaiņas pamatlikumā tieši tagad, jo sabiedrība tam esot nobriedusi. Iniciatīvas mērķis ir radīt varu līdzsvaru mehānismu. Atšķirībā no A.Grūtupa un A.Ēķa, kuri iestājas par prezidentālu valsti, VL projektā ir saglabāts parlamentāras valsts iekārtas princips un esot ņemti vērā arī Valsts prezidenta izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas ieteikumi, kurus tā bija nosūtījusi Saeimai.
Taču politologs Ivars Ījabs ievērojis, ka dokumentā «nepamatoti samazināta parlamenta loma. Valsts prezidents var atlaist Saeimu, taču Saeima viņu dabūt nost tikpat kā nevar» norādīja politologs. Viņaprāt, iniciatīva var atstāt iespaidu arī uz Saeimas vēlēšanu rezultātu, ja, kā iecerēts, reizē ar tām notiek referendums un partijas būs spiestas pozicionēties ar skaidru savu viedokli.