Taču no šādas attiecību formulas iespējams izvairīties - ASV pētnieki ir atraduši ļoti vienkāršu veidu, kā panākt vecāku ciešāku iesaisti pusaudžu dzīvē, kas ļauj uzlabot attiecības un izvairīties no bīstamām galējībām. Pietiek ar to, ka ģimene piecas reizes nedēļā nosēžas pie galda un ietur kopīgu maltīti.
Vakariņas un marihuāna
Kolumbijas Universitātes Valsts atkarību centra zinātnieki bija desmit gadus pēc kārtas veikuši aptaujas skolās, pētot narkotiku un alkohola lietošanas paradumus amerikāņu vidusskolēnu vidū un cenšoties identificēt tos faktorus, kas veicina atkarību. Viņi zināja, ka jaunieši, kuri nodzīvo līdz 21 gada vecumam bez alkohola un narkotiku atkarības, tikai ļoti retos gadījumos šādu atkarību iegūst vēlākajos gados, taču nebija līdz galam skaidrs, kas ir efektīvākie profilakses līdzekļi, kas ļautu šo vecuma slieksni pārkāpt relatīvi «tīram».
Vienpadsmitajā pētījumu gadā centra pētnieki nolēma aptaujā iekļaut jautājumu: «Cik reizes nedēļā jūsu ģimene ietur kopīgu maltīti?» un atklāja pārsteidzošu korelāciju - visspēcīgākais faktors, kas samazina atkarības un ar to saistīto uzvedības problēmu risku tīņu vidū, ir regulāras ģimenes vakariņas.
58 procenti pusaudžu aptaujā teica, ka ietur vakariņas ar vecākiem vismaz piecas reizes nedēļā, un šo pusaudžu vidū bija daudz mazāk «problēmu» jauniešu nekā starp tiem, kuru ģimenēs katrs ēd, kad un kur pagadās vai ietur «televizora vakariņas», sēžot pie ekrāna ar individuālām paplātēm klēpī.
Atkarību centra vadītājs Džozefs Kalifano pētījuma The Importance of Family Dinners (Ģimenes vakariņu nozīme) ievadā norāda, ka «viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā vecākiem piedalīties tīņu dzīvē, ir biežas ģimenes maltītes».
Pētījums parādīja, ka tie vecāki, kuri vakariņo ar bērniem vismaz piecas reizes nedēļā, labāk pazīst bērnu draugus un skolotājus, vairāk interesējas par sekmēm mācībās un biežāk neuzbāzīgi uzrauga bērnu ballītes. Tādēļ «biežo vakariņotāju» bērni retāk smēķē un viņiem ir divreiz mazāks risks kļūt atkarīgiem no alkohola un narkotikām. Arī sekmes «biežajiem vakariņotājiem» ir labākas - 63 procentiem no viņiem ir ļoti augsts vai augsts mācību vielas apguves līmenis, bet «reto vakariņotāju» (mazāk par trim maltītēm nedēļā) vidū labas sekmes ir 49 procentiem.
Vakariņas nāk par labu arī attiecībām - salīdzinot ar ģimenēm, kuras kopā vakariņo bieži, «retie vakariņotāji» piecas reizes biežāk raksturo attiecības ar pusaugu bērniem kā «sliktas».
Galvenie kopīgu maltīšu trūkuma iemesli, kurus aptaujātie bērni un vecāki nosauc, ir - vecāki vēlu beidz darbu, ģimenes locekļi ir pārāk aizņemti, grūti saskaņojami grafiki un televizors.
Vakariņas un vīrusi
Taču atkarības profilakse ir tikai viens no kopīgās maltītes efektiem. ASV Psiholoģijas asociācijas izdevumā Journal of Family Psychology publicētajā pētījumā konstatēts, ka ģimenes ikdienas rutīnas - kopīgas vakariņas ir viena no būtiskākajām - labvēlīgi ietekmē laulāto attiecības, palīdz stiprināt pusaudža personisko identitāti, nāk par labu bērnu veselībai un stiprina ģimenes locekļu savstarpējo saikni.
«Pirmsskolas vecuma bērni ir veselīgāki, un viņu uzvedība ir vieglāk regulējama, ja ģimene ievēro noteiktu vakara rutīnu,» teikts Sirakūzas Universitātes pētījumā. Bērni, kas ir ieturējuši vakariņas ar vecākiem un noklausījušies vakara pasaciņu, retāk naktī mostas un retāk saslimst ar vīrusa slimībām.
Pētnieki konstatējuši, ka kopīgas vakariņas ir arī labs amortizators smagiem satricinājumiem - ja rutīna nemainās pēc vecāku šķiršanās vai patēva/pamātes ienākšanas bērna dzīvē, tad «bērni tiek pasargāti no potenciālajiem riskiem, kas saistīti ar augšanu netradicionālā ģimenē».
Pētnieki norāda, ka maltītes rutīna ļauj ģimenes locekļiem daudz labāk citam citu iepazīt, nekā tas ir tad, ja bērni un vecāki satiekas, tikai garāmejot - ceļā uz ledusskapi. Regulāras ģimenes ēdienreizes, kuru sastāvdaļa ir ieinteresēta un cieņas pilna komunikācija, nāk par labu visiem pie galda sēdošajiem.
«Mēs zinām, ka ģimenes ir ļoti aizņemtas,» intervijā žurnālam saka pētījuma vadītāja psiholoģijas doktore Bārbara Fīse. «Taču mēs zinām arī ko citu - maltītes parasti ilgst tikai 20 minūtes. Četras kopīgas maltītes nedēļā prasa tikai nedaudz vairāk par stundu, kas ir krietni mazāk par jebkuru televīzijā pārraidītu sporta maču vai filmu.»