Latvijas izlases treneris Aleksandrs Starkovs diskvalificētā uzbrucēja Māra Verpakovska aizstājēju meklēja starp pussargiem, piesakot piecus nominālos šīs pozīcijas spēlētājus. Aleksandrs Cauņa pamīšus darbojās gan laukuma malās, gan uzbrukuma smailē līdzās Artjomam Rudņevam un savu uzdevumu pildīja godam. Aizsargiem tikmēr lielākās raizes sagādāja gruzīnu jaunā cerība - trīs dienas iepriekš astoņpadsmito dzimšanas dienu nosvinējušais Maskavas Spartak talants Jano Ananidze.
Jokus dažkārt Skonto stadionā izspēlēja spēcīgais vējš. Pat pazīstamais gruzīnu aizsargs Kaha Kaladze vienā no situācijām nepaguva reaģēt uz bumbas lidojuma virziena maiņu un teju vai uzdāvināja izgājienu pret vārtsargu Rudņevam.
Otrais puslaiks sākās ar mājinieku ofensīvu. Vispirms pēc stūra sitiena nedaudz virs vārtu pārliktņa sita izlases kapteinis Kaspars Gorkšs, drīz pēc tam labā sitiena pozīcijā tika Juris Laizāns, kura sitienu atvairīja gruzīnu vārtsargs Revišvili. Puslaika vidū vairākkārt ne visai pārliecinoši vārtos darbojās Andris Vaņins - pirmajā momentā aizsargi pēc viņa atsistās bumbas paguva atstāt aizmugurē Iašvili, bet jau dažas minūtes vēlāk līdzīgā situācijā bumba nokļuva pie Davida Siradzes, kurš savu iespēju garām nepalaida.
Spēles beigās uzbrucējiem talkā gāja centra aizsargs Kaspars Gorkšs, un šāds gājiens vainagojās panākumiem - tieši viņš pēc partnera centrējuma atmeta bumbu Aleksandram Cauņam, kurš pieliktajā laikā izrāva neizšķirtu.
Nākamā kvalifikācijas turnīra spēle Latvijas futbolistiem nākamā gada 26. martā Izraēlā.