No sākotnēji cerētajiem diviem trumpjiem vefiešiem Maskavā bija tikai viens, jo abiem komandas jaunpienācējiem Kenanam Bajramovičam un Derikam Niksam tik īsā laikā nebija iespēju nokārtot Krievijas vīzu, un treneriem joprojām bija jārēķinās ar robu garajā galā. Tiesa, Latvijas čempioni bija jūtami svaigāki, jo konkurenti tikai pāris dienu iepriekš bija atgriezušies no tūres ASV. «Spēle bija teju vissmagākajā aklimatizācijas brīdī,» CSKA centra uzbrucējs Aleksandrs Kauns atzina, ka nogurums traucējis parādīt labāko sniegumu, lai gan tieši viņa produktivitāte izšķirošajos brīžos lielā mērā noteica Krievijas komandas pārākumu.
Lielākajā daļā spēles sevi attaisnoja VEF Rīga zonas aizsardzība un ciešā savilkšanās zem groza. Trešajā šāda līmeņa spēlē mazāk bija jaušams arī šādā līmenī negaidīti «iemesto» Anžeja Pasečņika un Viktora Iļjina apjukums, bet uzbrukumā ar drošu roku no tālienes uzbruka snaiperi. Vēl trešā ceturkšņa beigās komandas šķīra tikai viens punkts (55:56), taču turpinājumā tomēr pietrūka resursu, lai zem groza noturētu Aleksandru Kaunu un Nenadu Krstiču.